Narcisam grieķu mītos zīdaiņa vecumā gaišreģis Teiresijs paredzēja ilgu mūžu, ja "viņš pats sevi nekad neieraudzīs". Nimfa Eho, kurai dieviete Hēra bija laupījusi valodu un patstāvīgas domas, no sirds iemīlēja jaunekli, bet nespēja to darīt zināmu un pārvērtās bezķermeņa balsī, kas spēja atkārtot tikai citu teiktos vārdus. Skaistais Narciss atraidīja tās mīlestību, un viņa cietsirdība izraisīja atriebības dieves Nemeses dusmas, kas gādāja par to, lai Narciss padzeras no avota mūzu kalna Helikona pakājē, ierauga savu atspulgu ūdenī, bezgalīgi tajā iemīlas un pārvēršas narcisē.*
Kārļa Vītola jaunākās animācijas galvenais tēls – debesu grāfs Pīlādzis – ūdens atspulgā sevi redz jaunāku. Un, lai arī kādu rītu pamodies vecs, pabrokastojis un sapratis, ka no šī brīža par nākotnes plāniem spēs domāt tikai pagātnes formā, viņš kā patmīlīgas noburtības vergs vairs spēj tikai no malas noskatīties savā izzušanā. Pīlādzis ķeras pie dažādām klišejiskām izdzīvošanas stratēģijām – glītu meiteņu krūtīm un kājām, mājas ar baseinu, smalka auto un nebeidzamām negulētām naktīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
