Kamēr mūžīgās jaunības kults rada ilūziju par apstādinātu laiku, ikviena domājoša cilvēka apziņu periodiski satricina atgādinājums par laika nepielūdzamo dabu. Cilvēks kā indivīds un personība ir piesaistīts katrs savam konkrētam laikam. Dabas nemitīga cikliska atjaunošanās pavada cilvēka mūžu kā paralēla dzīve, ko var pamanīt dzimstam kā pumpuru vai mirstam kā putnu. Šī izstāde ir apzināta satikšanās telpa ar aizejošo un atnākošo.
Latvijas valsts pirmās simtgades cilvēki – 90 līdz 100 gadus piedzīvojušie laikmeta liecinieki – pastāv mums blakus publiski gandrīz neredzami. Taču nereti izrādās, ka uzietie "simtgadnieki" ir personības, kuru vitalitāte un enerģija, šķiet, pārspēj matērijas noteiktās robežas. Iespējams, šo cilvēku daba un dzīve ietver kādu noslēpumu, ko var atklāt kopā pavadīts laiks. Indivīds un unikalitāte Ievu Jurjāni interesē kā nemirstīgas, universālas un nepārejošas vērtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
