Foto: Maskavā atklāta Pikaso un krievu balerīnas mīlasstāstam veltīta izstāde  (3)

Izstāde, kas būs apskatāma līdz 3. februārim, pirmoreiz tika eksponēta Pikaso muzejā Parīzē 2017. gadā, tādējādi atzīmējot Pikaso un Hohlovas iepazīšanās simtgadi. Parīzē šī izstāde iemantoja nosaukumu "Olga Pikaso", raksta raidsabiedrības BBC krievu valodas redakcija.

Izstādi veido 11 sadaļas un tajā iekļauti vairāk nekā 200 eksponātu – sākot no gleznām un grafikām un beidzot ar mantām no Pikaso ģimenes personīgā arhīva. Ekspozīcija vēsta par Pikaso un Hohlovas attiecībām, kā arī atklāj to, kā krievu balerīna un krievu kultūra ietekmējusi mākslinieka daiļradi.

"Pikaso & Hohlova" kurators ir Pikaso un Hohlovas mazdēls Bernārs Ruiss Pikaso. Saskaņā ar viņa sacīto, izstāde ir ilga vecmāmiņas atstāto arhīvu izpētes darba rezultāts. "Es vēlos padalīties ar jums šajā piedzīvojumā, par kuru man ir kļuvis arhīvu un dažādu detaļu izpēte, kas ietekmēja Pikaso daiļradi kopdzīves laikā ar Olgu," viņš pauž muzeja mājaslapā.

Olga Hohlova bija Sergeja Djagiļeva Krievu baleta māksliniece. Viņa ar Pikaso iepazinās Romā 1917. gada pavasarī – Pikaso veidoja tērpus un dekorācijas izrādei "Parāde", kurā Hohlova piedalījās. Viņa kļuva par mākslinieka mūzu un pirmo sievu – abi apprecējās pēc dažu mēnešu pazīšanās, bet 1921. gadā viņiem piedzima dēls Pols.

Pikaso bieži atveidoja Hohlovu savos darbos 1910. gadu beigās un 1920. gadu sākumā. 1924. gadā laulātie viens no otra attālinājās, savukārt 1935. gadā – izšķīrās. Tiesa, juridiski savu savienību viņi nešķīra un oficiāli palika precēti līdz pat Hohlovas nāvei 1995. gadā.

Pikaso radītie Hohlovas portreti atklāj to, kā viņas tēls mainās mākslinieka acu priekšā laika gaitā. 1910. gadu beigās Pikaso savas mīļotās portretus gleznoja neoklasiskā manierē, pēc dēla piedzimšanas Hohlovu viņš atainoja kā māti ar bērnu, bet 1920. gadu beigās, atgriezdamies pie kubisma, viņš iemūžināja sievu sev tradicionālajā stilā.

Pikaso bija figurālists, un sieviešu portretu glezniecība allaž bijusi viņa daiļrades svarīgs aspekts. Aptuveni pusi no 200 vislabāk pārdotajiem Pikaso darbiem veido gleznas, zīmējumi vai skulptūras, kuros atveidotas viņa mūzas, portālam "Artsy" atklāj "Sotheby's" izsoļu nama tēlotājmākslas nodaļas priekšsēdētāja vietniece Brūka Lemplija.

Viņa arīdzan atklāj, ka pēc sievietēm, kuras kļuva par Pikaso mūzām, var noteikt mākslinieka daiļrades svarīgākos posmus: "Mūzas – tas ir hronoloģijas apzināšanas veids, kādam stilam un kādā laika periodā viņš sekoja."

Svarīgākās mūzas un mīļākās, kas spēcīgi ietekmēja Pikaso daiļradi, bija sešas. Pirmā bija modele Ferlanda Olivjē, ar kuru viņš iepazinās Parīzē. Viņu attiecības ilga no 1904. gada līdz 1911. gadam, kas aptuveni sakrīt ar Pikaso Āfrikas un kubisma periodu. Olga Hohlova kļuva par viņa otro mūzu un pirmo sievu. Ar viņu attiecību sākumu Pikaso daiļradē aizsākas klasicisma posms. Savukārt 1927. gadā, kad viņu attiecībās iestājās atsalums, Pikaso satika 19 gadus veco Marī Terēzi Valteri, kura kļuva par viņa mīļāko un vienu no svarīgākajām mūzām. 2011. gadā Ņujorkā notika vērienīga izstāde "Pikaso un Marī Terēza: neprātīgā mīlestība". Guļošās Valteres portrets "Sapnis" (1932. g.) 1997. gadā izsolē tika pārdots par 48,4 miljoniem, bet 2013. gadā pārdots tālāk par 155 miljoniem.

1935. gadā Valtere dzemdēja Pikaso meitu, bet pats mākslinieks tajā brīdī jau bija sastapis citu sievieti – fotogrāfi Doru Māru. Tieši darbi ar Valteri un Māru no viņa sieviešu portretiem ir pārdoti par augstākajām cenām. "Dora Māra ar kaķi" (1941. g.) tika pārdota izsolē 2006. gadā par 95,2 miljoniem.

Savukārt 1943. gadā 61 gadu vecais Pikaso satika savu nākamo mūzu – 21 gadu veco Fransuāzu Žilo, ar kuru sabija kopā 10 gadus. Savukārt par pēdējo mūzu un sievu kļuva Žaklīna Roka. Viņu attiecības ilga no 1953. gada līdz mākslinieka nāvei 1973. gadā.