Izstāde caur materiālās kultūras liecībām vēsta par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Kā tapa latviskais, kāda loma tajā bija dizainam? Kā dažādos periodos diskutēts par skaisto un laikmetīgo, par dizaina un mākslas robežām? Kā dizains mainās līdz ar labklājības svārstībām? Kādu tendenču ietekmē radušies jauni dizaina virzieni? Izstādes kuratore – DMDM vadītāja Inese Baranovska.
"Dizains tiecas būt laikmetīgs – dizaineru piedāvātās idejas bieži vien nāk kā atbilde kādai funkcionālai problēmai, vajadzībai vai patērnieciskai iekārei. Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts ar konkrētā brīža tehnoloģijām un estētiskajiem priekšstatiem, tādējādi iemiesojot lietās sabiedrības vērtības un ikdienu. Savulaik tieši laikā bija gan Ansis Cīrulis un Jūlijs Madernieks ar tekstilijām un mēbeļu ansambļiem, gan darbnīca "Baltars", gan 20. gadsimta 30. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi ("Zelta ābele"), "Minox", "VEF. Spīdola", Rīgas porcelāna rūpnīcas dizains 60. gados, Rīgas plakāta skola, Zaigas un Māra Gaiļu "Mēbeles jauniem cilvēkiem"," raksta izstādes kuratore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
