Foto: Ansis Bergmanis. Skats no performances "Daudz laimes"
Anda Lāce ir viena no Latvijas spilgtākajām laikmetīgās mākslas pārstāvēm. "Purvīša balvai" nominēta vairākkārt. 2017. gadā bija "Purvīša balvas" astoņu kandidātu vidū. Šoreiz nomināciju izpelnījusies mākslinieces nesenā performance "Daudz laimes", savukārt neilgi pēc tās klajā nāca jauna izstāde "Atceros visu", ko vēl līdz 20. decembrim var skatīt koncertzālē "Tu jau zini Kur!" Tallinas ielas kvartālā. Par to, kā caur mākslu pārvērst savas domas "citiem saprotamā sarunā", intervijā ar Andu Lāci.

Kā uzsākās jūsu kā mākslinieces gaitas?

Mācoties devītajā klasē, domāju, ko iesākt tālāk. Kādu profesiju izvēlēties. Man tuvais vectētiņš, kurš pats bija fizikas skolotājs, ieteica dot priekšroku tam, ko visvairāk vēlos, ko gribēšu darīt visu mūžu. Man vienmēr bija paticis zīmēt, un es izvēlējos mācīties gleznot. Tā nebija prātīga izvēle, bet vectētiņš bija ieteicis tā rīkoties. Atceros, kad pastāstīju savu izvēli vecākiem, mēs staigājām gar jūru, un mums bija gara, nopietna saruna. Mana tēta krustmāte bija māksliniece, metālkalēja un tēlniece Ināra Gulbe (1935–1998), savā laikā vienīgā sieviete – metālkalēja Latvijā, un tētis man stāstīja, ka būt māksliniecei nemaz nav tik vienkārša izvēle. Bet kopš šīs sarunas vienmēr esmu, cik iespējams, saprasta, un ģimene manu izvēli ir atbalstījusi. Toreiz arī pieņēmu lēmumu būt māksliniece un nekad neesmu mainījusi domas, kaut arī tā tiešām nav droša un viegla izvēle dzīvei.

Purvīša balva

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit