Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā izstādē būs aplūkojami Borisa Lurjē (Boris Lurie), viņa domubiedru Sema Gudmena (Sam Goodman), Stenlija Fišera (Stanley Fisher) un daudzu citu mākslinieku darbi.
Kopīgo "NO!art" aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (Allan Kaprow, 1927–2006), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama, 1929), Žans Žaks Lebels (Jean Jacques Lebel, 1936), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart, 1938), Erro (1932), Volfs Fostels (Wolf Vostell, 1932–1998) un citi. "NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!" Šis teikums tika publicēts Borisa Lurjes izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (Gallery: Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta "NO!art" kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.
"Izstāde "Boriss Lurje un NO!art" turpina vienu no Mākslas muzejam "Rīgas birža" tik svarīgajiem virzieniem – iepazīstināt skatītājus ar 20. gadsimta mākslas vēsturi, šajā gadījumā – ar tik spilgtu un neparastu kontrkultūras parādību kā "NO!art" kustība. Sociāli un politiski aktīvie sava ceļa gājēji, kā Boriss Lurje, Sems Gudmens, Stenlijs Fišers, Ņujorkas kultūras dzīvē tiek atpazīti kā nepiekāpīgie opozicionāri, kuriem "NO!art" gars un 1960. gadu sākuma izstādes ir kļuvušas par impulsiem radošiem meklējumiem mūža garumā," stāsta Mākslas muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece.
"Šajā izstādē akcentēts laika posms no 1959. līdz 1964. gadam, jo tas ir laiks, kad "NO!art" aktivitātes aizsākās, notika grupas pamatsastāvā un bija visjaudīgākās. Vēlāk "NO!art" ideja aizvien vēl bija dzīva, tomēr daži tās atbalstītāji bija vai nu uzsākuši individuālu karjeru, apsīkuši vai miruši. Tieši Boriss Lurje ir konsekventi popularizējis "NO!art" pasaulē un tiek saistīts ar to. Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60. gadu mākslas dzīve, andergraunds un "NO!art", gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts," atzīmē izstādes kuratore Ivonna Veiherte.
Izstādes "Boriss Lurje un NO!art" norise Rīgā ir svarīga, jo Lurje ir īpaši ar to saistīts. No 1925. gada līdz Otrajam pasaules karam Lurjes ģimene dzīvoja Rīgā. Viņš apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu "In Riga", kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.
Boriss Lurje kopā ar Semu Gudmenu un Stenliju Fišeru alternatīvajā "March" galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes, kuru nosaukumi līdzinās manifestiem, kas "kliedz, lai visi dzird" un pieprasa iesaistīties: "Vulgārā izstāde" (Vulgar Show), "Līdzdalības izstāde" (Involvement Show), "Nolemtība" (Doom Show). 1963. gadā Boriss Lurje kopā ar Ģertrūdi Stainu izveidoja jaunu izstāžu vietu – "Gallery: Gertrude Stein", kur turpinājās sadarbība ar "NO!art" māksliniekiem. Notiek "NĒ! Izstāde" (NO! Show) un "NĒ! Skulptūras jeb Mēslu izstāde" (NO!Sculpture (Shit) Show).
Rīgā būs iespēja daļu no minēto ekspozīciju darbiem redzēt klātienē.
Jautājums, ko Boriss Lurje ir uzdevis 1961. gada izstādes "Līdzdalība" saistībā: "Jaunas robežas..., vecas robežas. Vai tiesa, ka pasauli var pamodināt viens vienīgs cilvēks?" ir arī šīs 2019. gada izstādes pamatjautājums.
Izstādes radošā komanda: kuratore Ivonna Veiherte, izstādes dizaina autore Anna Heinrihsone, izstādes projekta vadītāji Vita Birzaka un Rafaels Fostels (Rafael Vostell).