Lurie-exhibition-readings-2019011-2
Foto: Ilmārs Znotiņš
No 12. janvāra līdz 10. martam Mākslas muzejā "Rīgas birža" pirmo reizi Baltijas reģionā skatāma izstāde "Boriss Lurje un NO!art", kas notiek pateicoties Borisa Lurjes Mākslas fondam (Boris Lurie Art Foundation) Ņujorkā. Piedāvājam ieskatu izstādes atklāšanā šā gada 11. janvāri.

Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā izstādē aplūkojami Borisa Lurjē (Boris Lurie), viņa domubiedru Sema Gudmena (Sam Goodman), Stenlija Fišera (Stanley Fisher) un daudzu citu mākslinieku darbi.

Kopīgo "NO!art" aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (Allan Kaprow, 1927–2006), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama, 1929), Žans Žaks Lebels (Jean Jacques Lebel, 1936), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart, 1938), Erro (1932), Volfs Fostels (Wolf Vostell, 1932–1998) un citi.

"NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!" Šis teikums tika publicēts Borisa Lurjes izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (Gallery: Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta "NO!art" kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.

"Šajā izstādē akcentēts laika posms no 1959. Līdz 1964. gadam, jo tas ir laiks, kad "NO!art" aktivitātes aizsākās, notika grupas pamatsastāvā un bija visjaudīgākās. Vēlāk "NO!art" ideja aizvien vēl bija dzīva, tomēr daži tās atbalstītāji bija vai nu uzsākuši individuālu karjeru, apsīkuši vai miruši. Tieši Boriss Lurje konsekventi popularizējis "NO!art" pasaulē un tiek saistīts ar to. Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60. gadu mākslas dzīve, andergraunds un "NO!art", gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts," atzīmēja izstādes kuratore Ivonna Veiherte.

Izstādes "Boriss Lurje un NO!art" norise Rīgā ir svarīga, jo Lurje ir īpaši ar to saistīts. No 1925. gada līdz II pasaules karam Lurjes ģimene dzīvoja Rīgā. Viņš apmeklēja vācu ģimnāziu un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu "In Riga", kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.

Izstādes radošā komanda: kuratore Ivonna Veiherte, izstādes dizaina autore Anna Heinrihsone, izstādes projekta vadītāji Vita Birzaka un Rafaels Fostels (Rafael Vostell).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!