Anna Lāce (dz. Liepiņa (1891–1979)) pasaulē ir pazīstama kā Asja Lācis, un viņas metodes teātrī ir plaši zināmas starptautiskā apritē. Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentatore, starpniece starp avangarda vācu, latviešu un krievu kultūrām, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras dižgarus. Piemēram, 1928. gadā Berlīnē tika izdots slavenā vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums "Vienvirziena iela" (Einbahnstrasse). Tā titullapā lasāms veltījums: "Šo ielu sauc par Asjas Lācis ielu, kura kā inženiere to izlauzusi cauri autorā".
Kurators Andris Brinkmanis stāsta: "Izstādes skatītājs nonāks teju visos 20. gadsimta sākuma Eiropas kultūras avangarda degpunktos, no Rīgas līdz Berlīnei, Minhenei, Neapolei, Romai, Vīnei, Parīzei, Sanktpēterburgai, Maskavai, Valmierai, atgriežoties Rīgā. Katrā no šiem pieturas punktiem Asja Lācis tikusies un sadarbojusies ar vadošajiem intelektuāļiem – Bertoltu Brehtu, Maksu Reinhardu, Frici Langu, Bernhardu Reihu, Ervinu Piskatoru, Zigfrīdu Krakaueru un Valteru Benjaminu Vācijā, ar Fjodoru Komisarževski, Vladimiru Majakovski, Vsevolodu Meijerholdu, Vladimiru Billu Belocerkovski, Sergeju Eizenšteinu, Viktoru Šestakovu, Dzigu Vertovu, Sergeju Tretjakovu Krievijā un Linardu Laicenu, Leonu Paegli, Eduardu Priedi Latvijā."