Izstāde tapusi laikā, kad mūsdienu virtuālā saziņa veido "dialogu kāpurus" – garākus un īsākus runas un domu burbuļu virknējumus, kas virzībā uz priekšu sablīvējas un izstiepjas. Māksliniece aicina cilvēka privāto telpu uzlūkot "burbuļos". Izstādes tēma risināta starpdisciplinārā instalācijā – telpiskos objektos un glezniecībā.
"Daudz kas var būt "uzpūsts burbulis", taču es runāju par ko līdzīgu kurkulim – trauslai, dzīvīgai, augošai esencei. Manā privātā telpā es varu domāt savas niknās domas vai tvīkt mīlas jūtās slepus, es varu baudīt "bezgaumību" vai nodoties laikabiedriem netveramiem intelektuāliem un garīgiem lidojumiem, es varu staigāt, gulēt, lidot kā un kur to gribu – vai vismaz fantazēt par šo visu. Stāsts ir gan par dvēseles privāto telpu, gan fizisko – ķermeni un istabu. Ja vērīgi palūkojās – var secināt, ka bieži "burbuļa karalistes" noteikumi un likumi kontrastē ar to dzīvi, ko vadam ārpusē un pat vērtībām, par kurām karojam. Lai turpinātu šo dzīvi, ir vajadzīgs zināms naivums un mīļums, ēdiens, sausas zeķes un tamlīdzīgas lietas. Beigu beigās "burbuļa karaļvalsts" ir diezgan liels kosmoss – par to arī izstāde BURBLIS. Ideju, sajūtu galaktikas, komētas, atlūzas. Šis kosmoss ir par mierīgu piedēvētajā zaļājā krāsā. Kādam draugam viņa istaba tiecas pretim minimālam, baltam kubam, tā ir nepieciešamība viņa dienas un domu sākumam. Kādiem citiem istaba ir vienlaikus darbnīca, kur valda šķietams haoss, arī nepieciešams – sākumam, turpinājumam," saka Ilze Aulmane.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
