"Baletdejotāji un operdziedātāji, aktieri un režisori – radoši cilvēki vienmēr bijuši apkārt Aleksandrai Beļcovai (1892-1981). Māksliniece visas savas radošās biogrāfijas garumā aktīvi strādāja portreta žanrā, un ar katru modeli viņu parasti saistīja draudzīgas attiecības. Reizēm notika arī otrādi – ar portreta seansiem varēja iesākties viņu ilgstoša draudzība. Skatuves cilvēkus Beļcova bieži gleznoja skatuviskajos tēlos, arī mēģinājumu laikā un aiz kulisēm, bet nereti veidoja portretus draugus nepiespiestajā mājas atmosfērā," stāsta Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja.
Izstādē, pateicoties, Latvijas Nacionālā mākslas muzejam, Rakstniecības un mūzikas muzejam, Latvijas Nacionālajam teātrim un režisorei Mārai Ķimelei, redzami baletu solistu un baletmeistaru Helēnas Tangijevas – Birznieces, Arvīda Ozoliņa, Janīnas Pankrates, Mirdzas Griķes, aktrišu Antas Klints un Marijas Leiko, režisoru Veras Baļunas un Annas Lācis portreti. Izstādes dizaina autors ir Andris Kaļiņins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
