Pastaigas ar mākslas vēstnešiem ir iespēja caur personīgu sarunu paplašināt izstādes un mākslas pieredzi. Tie nav gidi – mākslas profesionāļi, kādus esam pieraduši sastapt tradicionālās izstādēs. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas vēstneši ir īpaši apmācīti cilvēki, kas personīgā sarunā ar apmeklētāju palīdz mūsu izstādēs pamanīt interesantas likumsakarības, faktus, dalās ar savām zināšanām un pieredzi, uzklausa apmeklētāju. Viņi rosina uz personīgām pārdomām un atklājumiem, kas tālāk var risināties izstādē, bet tikpat labi – pēc izstādes apmeklējuma. Bieži cilvēki mūsdienu mākslu neatklāj, jo viņiem ir izveidojušies viena veida priekšstati par to. Mākslas vēstneši no sava skatupunkta palīdz uzskatus paplašināt, tā no izstādes apmeklējuma gūstot vairāk.
Kā viņus sastapt? Katru sestdienu un svētdienu mākslas vēstneši no pulksten 12.00 līdz 16.00 atrodas izstādes ekspozīcijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā. Mākslas vēstnešiem plecā ir sarkani kokvilnas maisiņi.
Asja Lācis ir starptautiski atzīta, bet Latvijā līdz šim neatklāta viena no 20. gs. spilgtākajām latviešu radošajām personībām. Anna Lāce (dz. Liepiņa (1891–1979)) pasaulē ir pazīstama kā Asja Lācis, un viņas metodes teātrī ir plaši zināmas starptautiskā apritē. Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentatore, starpniece starp avangarda vācu, latviešu un krievu kultūrām, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras dižgarus. Piemēram, 1928. gadā Berlīnē tika izdots slavenā vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums "Vienvirziena iela" (Einbahnstrasse). Tā titullapā lasāms veltījums: "Šo ielu sauc par Asjas Lācis ielu, kura kā inženiere to izlauzusi cauri autorā".
Kurators Andris Brinkmanis stāsta: "Izstādes skatītājs nonāks teju visos 20. gadsimta sākuma Eiropas kultūras avangarda degpunktos, no Rīgas līdz Berlīnei, Minhenei, Neapolei, Romai, Vīnei, Parīzei, Sanktpēterburgai, Maskavai, Valmierai, atgriežoties Rīgā. Katrā no šiem pieturas punktiem Asja Lācis tikusies un sadarbojusies ar vadošajiem intelektuāļiem – Bertoltu Brehtu, Maksu Reinhardu, Frici Langu, Bernhardu Reihu, Ervinu Piskatoru, Zigfrīdu Krakaueru un Valteru Benjaminu Vācijā, ar Fjodoru Komisarževski, Vladimiru Majakovski, Vsevolodu Meijerholdu, Vladimiru Billu Belocerkovski, Sergeju Eizenšteinu, Viktoru Šestakovu, Dzigu Verto