"Laikmeta zīme – krāsa kā informācija, kas ilustrē figuratīvo vidi. Foto kā primārais uztveres vērojums. Kompozīcija kā turpinājums telefonā sakrātiem attēliem. Naratīvs jeb vēstījums – maksimāli primitīvs un vienā slānī. Formāts – vai nu ziloņaini liels vai skudriski sīks, no kā veidojas pūznis. Tehniskajam risinājumam nav nozīmes, bet svarīgi, lai grūti nolasāms un neatšifrējams," komentē autors.
"Grieķi un domāšanas sākums. Domas skaidrība un vispārinājums. Domāšanas ceļabiedri ir vizuālā tēlainība, kura daļēji apliecina telpas un formas izzināšanu. Ja laikmetīgie filosofi atgriežas pie šūpuļa – antīkās domas analīzes –, tad saprotami, ka, izmantojot antīkās mākslas nospiedumus, ir jautri runāt par esošo mirkli. Esošais mirklis un Ķīnas produkcija. Apskatiet sava apģērba ražotāja zīmes. Ir grūti izvairīties no atdarinājuma spiediena, un nevajag arī."
Kopš 2017. gada Kristaps Zariņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. Beidzis LMA Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada – LMA profesors, no 2007. līdz 2017. gadam bijis LMA prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs Latvijā un daudzviet ārzemēs. Kristapa Zariņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienībā, Mākslas Fondā (Maskava, Krievija), Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, "Swedbank" mākslas kolekcijā u. c. publiskās kolekcijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!