ASV karogs kokakolā un piepūšamais Ļeņins. Deviņi spilgti mākslinieka Aigara Bikšes darbi  (35)

Aigars Bikše (1969) strādā tēlniecībā, instalāciju mākslā, veido vides objektus, performances, bijis autors scenogrāfijai un kostīmiem iestudējumiem Dailes un Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā operā un citviet. Kopš 2008. gada Bikše ir Mākslas akadēmijas profesors. 2017. gadā Bikše pretendēja uz Mākslas akadēmijas rektora amatu, bet pagājušā gada rudenī izmēģināja spēkus lielajā politikā, startējot 13. Saeimas vēlēšanās no saraksta “Attīstībai/Par”. Bikše ir arī viens no Rīgas Tēlniecības kvadrinnāles rīkotājiem.

Tāpat atgādinām, ka vēl līdz 24. martam Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors” aplūkojma Aigara Bikšes personālizstāde “A. Bikšes cīņa ar tukšumu”.

2004. gada rudenī Lielajos kapos, Rīgā, tika atklāts Aigara Bikšes veidotais “Zemes mātes birojs” – daļēji zemē ierakta stiklā telpa, kurā atradās rakstāmgalds un dators. Savukārt datora monitorā skatītāji varēja lasīt to Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgo personību vārdus, kuri apbedīti Lielajos kapos.

“Zemes mātes birojs” bija veltīts cilvēkiem, kuru apbedījumu piemiņas zīmes Rīgas Lielajos kapos ir zudušas. Tas tika atklāts 22. oktobrī, skanot folkloras kopas “Skandinieki” dziedātām veļu laika dziesmām. Atklāšanai sekoja piemiņas brīdis pie Latvijai nozīmīgu personību atdusas vietām.

Tiesa, “Zemes mātes birojs” vēlāk tika vairākkārtīgi izdemolēts un vairākus gadus stāvēja Lielajos kapos kā grausts.

2005. gadā Aigars Bikše kopā ar Kristapu Gulbi Venācijas biennāles laikā pie kādas automaģistrāles Margheras rajonā ārpus Venēcijas centra izveidoja objektu “Pink House” – piepūšamu rozā telpu, kurā notika vīriešu un sieviešu dubļu cīņas. Tās mērķis bija rosināt diskutēt par dzimumu līdztiesību, veco Eiropas valstu attieksmi pret ES jaunpienācējām un mazināt mākslas elitārismu.

Jāpiebilst, ka 2005. gadā Bikše un Gulbis nebija oficiālie Latvijas paviljona veidotāji prestižajā mākslas notikumā. Toreiz Latviju pārstāvēja grupa “F5” ar projektu “Tumsas spuldze”, savukārt Bikše un Gulbis piedalījās paralēlajā programmā.

Neskatoties uz diskusijām, Rozā māja piedzīvoja lielu vietējās auditorijas interesi, kas noslēdzās ar reiva ballīti. Bet vēlāk objekts jau tika izstādīts citās Eiropas pilsētās, tiesa, piepildot jau ar citu saturu.

2008. gadā Aigars Bikše Aknīses vidusskolā realizēja akciju "Neticamie ASV karoga piedzīvojumi Latvijā jeb labs labu nemaitā". Tās laikā ar "Cocacola" piepildītā akvārijā tika iemērkta ASV karoga krāsās izausta vilnas sega, kas tur tika turēta aptuveni divus mēnēšus, kamēr tā sairst. Akcijai bija arī īpaša mājaslapa, kur varēja sekot līdzi tam, kas notiek ar saldajā dzērienā iemērkto audumu.

Akcija bija mākslinieka reakcija uz ASV vēstniecības iestāšanos par to, lai Latvijas skolās neaizliedz tirgot “Cocacola”. Bikše ar šo darbu vērsa uzmanību uz bijušās ASV valsts sekretāres Madelainas Olbraitas mēģinājumu gūt tā laika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atbalstu, lai panāktu, ka skolās neaizliedz tirgot "Cocacola". Tobrīd Olbraita jau bija kļuvusi par šo dzērienu izplatošas kompānijas pārstāvi.

Akciju “Kura te nav aita?" Aigars Bikše sarīkoja 2009. gadā, festivāla “Survival Kit” programmā.
Tas bija realitātes šovu ziedu laiks un mākslinieks sarīkoja savu šovu ar izbalsošanu. Meierovica bulvāra 10. namā, kur šodien atrodas viesnīca “Astor Riga” visu pirmo stāvu apdzīvoja 20 numurētas aitas un viens par aitu maskējies cilvēks – Bikše pats. Skatītajiem bija jāatpazīst “viltotā aita”, notika online balsošana, un visvairāk balsis saņēmušais dzīvnieks tika nodots uz ekspertīzi, kas nozīmēja “ādas novilkšanu”, tādējādi noskaidrojot, kas tad viņš patiesībā ir. Vai tiešām aitas tika kautas un dīrātas, vēsture klusē, bet darbs izpelnījās lielu interesi.

Performance bija daudzslāņains vēstījums, turklāt notika 10. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā.
„Ļaut privātpersonām finansēt politiskās partijas, nozīmē atdot šīm privātpersonām politisko varu valstī. Performance ir iecerēta kā alegorija par acīmredzamo, bet nesasniedzamo,” par performance “Kura te nav aita?” tolaik teica pats Bikše. Ar performances gaitu joprojām var iepazītais tai veltītajā interneta vietnē.

2009. gadā, laikmetīgās mākslas festivālā “Baltā nakts” laikā Bikše radīja savdabīgu skulptūru, kas te slējās, te sašļuka un atradās laukumā pie Ministru kabineta un viesnīcas “Latvija” – vietā, kur reiz atradies Ļeņina piemineklis.

Trīs ar pusi metrus augstā piepūšamā skulptūra “Ideālists” izraisīja lielu skatītāju interesi un arī diskusijas. Savukārt uz tās četrus metrus augstā postamenta bija rakstīts “Divu minūšu vēsturiskā taisnīguma cikls” – tā ik pa divām minūtēm izslējās un tas atkal saplaka. Jau pirms atklāšanas pie postamenta bija nolikti sarkani ziedi, kas vēl vairās pastiprināja asociācijas ar bijušā revolucionāra un boļeševiku līdera pieminekli.

Pagājušā gada nogalē sašutuma vilni izraisīja Aigara Bikšes piedāvājums Neatkarības laukumā izvietot jaunu pieminekli – zeltītu pensionāres statuju ar lūgumā pastieptu roku. Pēc viņa piedāvājuma, tai bija jābūt apzeltītai bronzas statujai uz melna granīta postamenta.

Zelta pensionāres statuja šajā vietā pilsētvidē gan nebija īsti jaunums. 2011. gada septembrī tā tika uzcelta Neatkarības jeb tobrīd Jēkaba laukumā, kā viens no festivāla “Survival Kit” objektiem. Bikše projektu realizēja kopā ar rakstnieku Māri Bērziņu un jauno mākslinieci Lieni Macku, sevi saucot par apvienību “Anna Varna”.

Projekta nosaukums bija "Piemineklis gudrajai pensionārei" jeb "Pamatelements".Tā centrā bija mākslinieku radīts tēls – Anna Miķele – sieviete pensijas vecumā, kura ir gudra, godīga, domājoša un līdzdarbojas sabiedriskajos procesos. Piemineklis tika papildināts ar animāciju ciklu, kas aicināja domāt par saprātīgo cilvēku – to, kurš iesaistās sabiedrības procesu analizēšanā un veidošanā.

Par šo darbu, kā arī par instalāciju "Kabulas lauva" Cēsu mākslas festivālā mākslinieku grupa “Anna Varna” tika izvirzīta “Purvīša balvai”.

2014. gada laikā, vairāk nekā astoņus mēnešus Rīgas centrā bija aplūkojama iespaidīga, un asprātīga instalācija “Pieminekļu kari” – podests, no kura noteiktā laika intervālā nomainījās četri dažādi pieminekļi, kuri katrs simbolizēja kādu no varām, kas kas ietekmējušas galvaspilsētas likteni un attīstību.

Poliju un kristietību simbolizēja dievmātes Marijas koka skulptūras kopija, Vāciju – Ķeizara Vilhelma I atveidojums, Krieviju un revolūciju – pēc Gustava Kluča skices veidots objekts, bet Zviedriju un atvērto sabiedrību – tumšādaina Bārbija zviedru tautastērpā.

Instalācija jau atkal atradās vietā, kur reiz bija slējies Ļeņina piemineklis, un tur bija aplūkojama teju gadu, kā viens no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem.

2017. gada pavasarī, īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu “Māksla publiskā telpā”, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tika atklāta Aigara Bikšes veidotā skulptūra “Meitene ar kurpi”.

Iespaidīgā, 6,2 metrus augstā skulptūra atveido meiteni, kura ir pazaudējusi kurpi un, to meklējot, nocēlusi mājiņai jumtu.

Pati meitenes figūra ir augstāka par māju, tādējādi simbolizējot sievišķā sākuma pārākumu mājturībā. Pats mākslinieks reiz sacījis, ka "meitene meklē kurpi, bet tev liekas, ka viņa meklē tevi". Tāpat viņš uzsvēris sievietes spēku, īpaši mātes un sievas spēku.

Viens no jaunākajiem Aigara Bikšes darbiem, kas piesaistīja lielu sabiedrības uzmanību, ir piemineklis “Divi Raiņi”, kas 2018. gada septemrī tika atklāts pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Tas tapa kā viens no fonda “Mākslai vajag telpu” projektiem.

Tajā redzamas divas identiskas dzejnieka Raiņa skulptūras, viena no tām ir trīs metrus augsta, otra – tikai vienu. Abas sēž uz 10 metru gara soliņa.

“Tas jau ir bezgalīgi. Mēs iedomājamies, ka tas ir tikai viens nogrieznis, un tur vēl tie Raiņi paliek lielāki un tur – mazāki. Šī skulptūra ir par to, ka Rainis ir gan liels, gan mazs attiecībā pret tevi. Galvenais šajās attiecībās ir tas aplūkotājs, kurš izlemj, kas ir Rainis,” savu ieceri atklāšanas dienā Latvijas Televīzijai skaidroja Aigars Bikše.