Abu mākslinieku darbi ir daļa no muzeja 2019. gada pirmās izstādes "Rembrants, Vermērs un Holandes Zelta laikmets: Leidenes kolekcijas un Luvras meistardarbi" (Rembrandt, Vermeer and the Dutch Golden Age: Masterpieces from the Leiden collection and the Musée du Louvre), kas ir veltīta slavenajiem Nīderlandes māksliniekiem.
"Rembrants ir Zelta laikmeta meistars," saka muzeja vadītājs Manuels Rabate. "Viņš ir universāls ģēnijs, viņš ir saistīts ar pasauli."
Starp 95 izstādes darbiem ir Vermēra glezna "Jauna sieviete, kas sēž pie klavesīna" ( Young Woman Seated at a Virginal) un Rembranta "Vīrieša portrets" (Portrait of a Man), kā arī Rembranta "Jauna vīrieša galvas un lūgšanā saliktu roku kā Kristum studija" (Study of the Head and Clasped Hands of a Young Man as Christ in Prayer), kuru muzejs iegādājies savai pastāvīgajai ekspozīcijai.
Abū Dabī Luvra tika atvērta 2017. gada novembrī – teju piecus gadus pēc paredzētā laikā. Muzeja atklāšanā piedalījās Francijas prezidents Emanuels Makrons, kā arī Abū Dabī kroņprincis Muhameds bin Zajeds al Nahajans.
Abū Dabī Luvra ir bezprecedenta līgums mākslas jomā starp divām valstīm – Franciju un AAE, tādējādi nostiprinot ilgstošu sadarbību starp vienu no Eiropas lielākajiem muzejiem un mūsdienu arābu pasaulē vienu no nozīmīgākajām pilsētām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
