Kā raksta mākslas zinātniece Elita Ansone, Henrijs Klēbahs ir pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu gleznotājs, kuru visa mūža garumā nodarbināja jaunu motīvu un noskaņu meklējumi. Eksperimentējot ar visdažādākajiem materiāliem, izteiksmes līdzekļiem, rakursiem un formu, mākslinieku pavadīja nenogurstoša vēlme jaunatrasto nemitīgi pārradīt, nereti mērķa sasniegšanai ziedojot darbu stilistisko viengabalainību.
Artūra Arņa un Lienes Mackus telpiskās un skulpturālās instalācijas raksturo ainaviskas struktūras un formas, abstrahētajiem un mistificētajiem tēlniecības objektiem atgādinot arhetipiskus pirmtēlus vai šamaniskas vīzijas. Arnim un Mackus līdzīgi Klēbaham būtiski ir vizuālie impulsi, ar gaismas, skaņas, temperatūras un novietojuma aranžējumiem aktivizējot pieklusinātākās vai dramatiskākās noskaņas. Aktualizējot vecmeistara radošo sniegumu, kā arī atzīmējot Klēbaha deviņdesmit gadu jubileju, ir tapusi dialoga formāta izstāde, ļaujot pagātnes mantojumam sintezēties ar mūsdienu mākslinieku redzējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
