Latvijas Nacionālais mākslas muzejs uzsācis projekta "Vienas gleznas stāsts" otro sezonu un turpina iepazīstināt ar savā ekspozīcijā esošajiem mākslas darbiem. Sezonas noslēdzošais – astotais – stāsts ir par Birutas Baumanes gleznu "Grupas portrets" (1969).
Zaļais un rozā ir Birutas Baumanes krāsas. Dzīves košums savaldīts plastiski skaidrā zīmējumā, eļļas krāsu mirdzums apslāpēts līdz plāna, gandrīz birstoša pigmenta struktūrai. Lakoniskā un bieži skarbā glezniecības valoda laika gaitā būtiski nemainās, arī tematika saglabājas viena un tā pati – Kurzemes mazpilsētas vai Rīgas nomales ieliņas, zvejas ostas, lauku pirtis, svētki un cirks, portreti un klusās dabas.
Neskatoties uz dzidrām, dzīvespriecīgām krāsām, kā sava veida karmiskais līdzsvars no katras Baumanes gleznas dveš melanholija un skumjas. Arī šajā darbā nakts ir it kā krāšņa, skaista un bezrūpīga. Tas ir laiks, kas pieder bohēmai, laiks, kad tiekas draugi, rit dzīve, ir atklājumi un gleznu sākumi. Viena no 69. gada naktīm, kad draugu kompānija, ejot cauri naksnīgajai Rīgai, grib skatīties tikai uz priekšu un nemanīt kā sētnieks, tuvā rīta vēstnieks, aizslauka laiku. Ap kaklu Birutai dulli rozā lakatiņš, un seja kā skumja Pjero maska atstāta krāsas nenoklāta, balta – no negulētās nakts, no dzīves vai mīlestības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
