Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas – zīmējumi, teksti – kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību. Arhitektoniski projekti tiek izstrādāti profesionālās datorprogrammās un tehnoloģijas vēl vairāk tiecas radīt unificētus rīkus, kurus ēku projektēšanā varētu izmantot arī autodidakti, t. i. – "katrs pats sev arhitekts". Tādējādi nākotnē ir apdraudēta arhitekta personības radītā unikālā radošā doma. Ļoti iespējams, ka arī arhitektūras muzeju jaunāko laiku krājumi kļūs par digitālu datu glabātuvēm.
Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai no 18. gadsimta beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari. Izstādē pārstāvēts klasicisma pionieris Latvijā, par pirmo Rīgas arhitektu uzskatītais Kristofs Hāberlands (no Hāberlanda oriģinālajiem zīmējumiem saglabājušies vien daži – viens no tiem Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā), pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, te var iepazīties ar Brāļu kapu pirmajiem metiem, kurus 20. gadsimta 20. gadu sākumā radīja Aleksandrs Birzenieks, var redzēt kā arhitektūras stilistiku un zīmējumu ietekmējis 20. gadsimta 30. gados valdošais autoritārisms, 60. gadu brīvību ilustrē slavenās Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi. Vēsture bezkaislīgi fiksējusi arī arhitektūras zīmējuma degradāciju 70. – 80. gados.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
