Izstāde, izmantojot dažādas perspektīvas, pievēršas plašā jēdziena (ne)dabiskie ķer,eņi analīzei: tie ir individuāli vai kolektīvi, intīmi un jutekliski vai dramatiski sajaukušies kopīgā vēsturē (Otrais pasaules karš), metaforiski vai burtiski savijušies ar dabu, pazuduši digitālajā realitātē vai ilgojas pēc jutekliska apstiprinājuma. Darbu autori ir Poznaņas (Polija) Mākslas universitātes fotogrāfijas nodaļas studenti un absolventi.
"Šis ķermenis var darīt brīnumus," saka Viktors, pirmā transpersona, ko portretējusi Joanna Berga. Šis ķermenis ir ļoti konkrēts, tomēr tā identitāte ir fluīda. Tas ir materiāls un juteklisks, bet dematerializējas konvencionālo sociālo normu iespaidā. Tas ir viena ķermeņa stāsts, tomēr nes sevī vairāku ķermeņu stāstus – nenormatīvs, savāds, paslēpts, noraidīts, bailes izraisošs, bet arī skaists un pievilcīgs savā citādībā. Fotogrāfa loma šajā stāstā ir nepārprotama – lai kā viņa vēlētos stāties pretī vardarbībai, kas apslēpta sociālajā noraidījumā, Joanna apzinās, ka vardarbība ir arī neatdalāma fotografēšanas kā darbības sastāvdaļa, jo sevišķi, ja tiek strādāts mazā telpā ar lielformāta fotoaparātu. Joanna vēlas, lai mēs uzreiz sajustu ķermeņa tuvību un jutekliskumu, tāda ķermeņa, kas neiekļaujas šķietami monolītajā un vienotajā kultūrā un sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
