2018. gadā māksliniece uzvarēja Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvas "Meklējam jauno fotogrāfijā!" konkursā un ieguva iespēju sarīkot izstādi Berlīnē. Turpmāk šāda iespēja būs katram balvas ieguvējam.
Diānas Tamanes darbu iedvesmas avots un būtisks atskaites punkts ir viņas personīgā pieredze un ģimene, kuras locekļi nereti kļūst par mākslinieces darbu galvenajiem varoņiem. Savos darbos viņa izmanto autobiogrāfiskus elementus – atmiņu, ikdienas rutīnu un personīgus notikumus. Lipinot kopā savas un tuvinieku pieredzes vienotā kolāžā, kas sastāv gan no Tamanes veidotiem, gan atrastiem attēliem un tekstiem, stāstniecības procesā atklājas ne tikai personīgais, bet arī daudz plašāks nesenās vēstures un mūsdienu sabiedrības spogulis.
Darbu sērija "Asinsspiediens" (2016) reprezentē to Tamanes radošās darbības daļu, kuru veido darbs ar arhīvu materiāliem un atrastām memorabilijām. Izstādē ir redzama divdesmit viena fotogrāfija, kuras visas – ar vienu izņēmumu – ir pagrieztas pret skatītāju ar muguriņām, attēlu vietā izceļot ar lodīšu pildspalvu uz fotopapīra uzšņāptos asinsspiediena mērījumus. Tā ir attēlu kolekcija, ko māksliniece uzgāja jau mirušās vecvecmāmiņas ģimenes fotoalbumā. Viņai bija paradums katru dienu izmērīt savu pulsu un asinsspiedienu un pierakstīt mērījumus kladītē, un to vecvecmamma turpināja darīt līdz pat mūža beigām. Ja klade bija noklīdusi, viņa rakstīja uz tā, kas pagadījās pa rokai. Tamanes secinājums ir, ka acīmredzot šis dienišķais rituāls viņas vecvecmammai bijis nozīmīgāks par fotogrāfijām – viņas atmiņām.
Savukārt video darbs turpinājumos "Ģimenes portrets", kuru māksliniece sāka veidot 2013. gadā, dokumentē Tamanes ģimenes sievietes (vecvecmammu, vecmammu, mammu un mazmeitu). Katru reizi, kad māksliniece ir Rīgā un ciemojas pie ģimenes, viņa cenšas uzņemt jaunu video. Šajos video ir redzamas četru paaudžu sievietes, kas ir sasēdušās cieši vienā rindā uz vecvecmāmiņas dīvāna un stīvi lūkojas kamerā. 2016. gadā, vecvecmammai aizejot no šīs dzīves, tiek mainīta video filmēšanas lokācijas vieta uz vecmammas dzīvokli. Kamerai pozē atlikušās trīs ģimenes sievietes.
Izstādes kuratore ir Šelda Puķīte.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles balva "Meklējam jauno fotogrāfijā!" tika dibināta 2015. gada vasarā ar mērķi atklāt un izcelt jaunus māksliniekus. Balvai pieteikties tika aicināti Baltijas valstu mākslinieki un fotogrāfi 18 līdz 35 gadu vecumā, kuri savos darbos atspoguļo attēla spēku un piedāvā svaigu, laikmetam atbilstošu skatījumu.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju, aptverot dažādas jomas un vērienīgus notikumus, sniedzot iespēju satikties ar daudziem starptautiski atpazīstamiem mākslas profesionāļiem. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Jau ierasti RFB starpgados akcents tiek likts uz Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas jaunajiem un perspektīvajiem māksliniekiem, kas vēl ir savas radošās karjeras sākumā, dodot iespēju viņiem pieteikt sevi plašākā kontekstā.
Lai akcentētu atšķirīgo fokusu no Biennāles pamatprogrammas, starpgada pasākumiem tika radīts jauns nosaukums "Rīgas Fotogrāfijas biennāle – Next". Jēdziens "next" jeb tulkojumā no angļu valodas "nākamais" ietver sevī ideju par kustību. Nākamais ir pāreja, kas nekad nav droša, paredzama vai iepriekš zināma, ar savu tiešo un neatgriezenisko klātbūtni pastāvīgi jautājot – vai nākamajam ir kāda saistība ar bijušo? Vai jaunais ir spējīgs būt radikāli jauns?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
