Rakstu krājums "Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā" pievēršas Latvijas mākslai pēc Otrā pasaules kara un parāda tās stilistisko daudzveidību. Krājuma tapšanas gaitā veiktie pētījumi apliecina, ka, neraugoties uz padomju režīma diktētajiem ierobežojumiem, Latvijā radītie mākslas darbi nav tapuši tikai kā hermētiski, no pasaules tendencēm nošķirti Austrumu bloka ideoloģijas produkti.
Septiņi mākslas zinātnieki Elita Ansone, Ieva Astahovska, Inga Bunkše, Santa Hirša, Valda Knāviņa, Alise Tīfentāle un Vilnis Vējš 10 nodaļās iezīmē estētiskās koordinātes sociālistiskajam reālismam, skarbajam stilam, abstraktajai mākslai, figuratīvajam ekspresionismam, hiperreālismam, sirreālismam, kinētiskajai mākslai, neoekspresionismam, fotogrāfijai, kā arī pirmajām mākslinieciskajām sociālā aktīvisma izpausmēm Mākslas dienās.