Francijā ar vērienu pieminēs Leonardo da Vinči nāves 500. gadadienu  (1)

Leonardo da Vinči, kurš pēdējos trīs savus dzīves gadus pavadīja Ambuāzā, mira 1519. gadā 67 gadu vecumā. Viņš apglabāts Ambuāzas pilī.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien Ambuāzā uzņems savu itāļu kolēģi Serdžo Matarello, lai kopā pieminētu 500. gadadienu kopš mākslinieka nāves.

Leonardo da Vinči ieradās Francijā 64 gadu vecumā pēc Francijas karaļa Fransuā I uzaicinājuma. Tolaik Leonardo da Vinči konkurenti Mikelandželo un Rafaēls bija uzlecošas zvaigznes Apenīnu pussalā. Pasūtījumiem mazinoties, 23 gadus vecā Fransuā I ielūgums bija liela veiksme, kas nāca līdz ar finansiālu nodrošinājumu. Leonardo da Vinči kļuva par "karaļa pirmo gleznotāju, inženieri un arhitektu".

Ierodoties Francijā, Leonardo da Vinči atveda līdzi trīs savas mīļākās gleznas, tostarp "Monu Lizu", kas pašreiz glabājas Luvrā.

Mākslinieka nāves gadadiena raisījusi domstarpības starp Franciju un Itāliju par Leonardo da Vinči darbiem, kas pieder Francijas valstij.

Itālijas iekšlietu ministrs un pret imigrāciju noskaņotās partijas "Līga" līderis Mateo Salvīni izteicās, ka "Mona Liza" būtu jāatved mājās uz Romu, bet vēlāk taisnojās, ka tas bijis tikai joks.

Francijas un Itālijas attiecības pēdējos mēnešos ir saspringtas. Asā vārdu apmaiņa starp centriski orientēto Makronu un Itālijas populistiskās valdošās koalīcijas līderiem pat noveda pie tā, ka februārī Parīze uz laiku atsauca no Romas savu vēstnieku.

Parīzi satrauc Itālijas populistu valdības politika un paustais atbalsts "dzelteno vestu" protestiem.

Makrons un Matarello ceturtdien apmeklēs Leonardo da Vinči kapu un muižu, kurā viņš dzīvoja Ambuāzā, bet pēc tam dosies uz grezno Šamboras pili, kuras centrālās kāpnes tiek piedēvētas Leonardo da Vinči, kaut arī to pamatakmens tika ielikts četrus mēnešus pēc viņa nāves.

Līdz mūsdienām saglabājušās mazāk kā 20 Leonardo da Vinči gleznas un 22 zīmējumi. Pieci no šiem mākslas darbiem pieder Luvrai.