Viena no dalībniecēm laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit 10.1" programmā ir Igaunijas māksliniece Kristīna Normana. Izstādē Rīgā, kas festivāla jubilejās gadā aplūko tēmu "ārpuszemes/outlands" ir aplūkojams viņas darbs – vokālā performance "Atdodiet manus uguns dievus" (2018).
Katru gadu 9. maijā, kad pasaulē tiek svinēta Eiropas diena, Latvija atceras par Pārdaugavā 80. gados uzcelto Uzvaras pieminekli veltītu Padomju Savienības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Tuvojoties šim datumam daļā sabiedrības šis piemineklis pārvēršas par baisu klinti ar ļaunā burvja Saurona degošo aci tā vainagojošajā daļā (atsauce uz Tolkīna "Gredzenu pavēlnieku"). Piemineklis pēkšņi uzlādē maģisku, pievelkošu enerģiju, vilinot gan nacionālistus, gan prokrieviski noskaņotos izmantot to kā ideoloģisku ieroci, lai stiprinātu sašķeltību starp divām nācijām un to vēsturisko identitāti.
Savulaik Tallinas centrā atradās Uzvaras pieminekļa līdzinieks, gan izmēros daudz pieticīgākais Bronzas kareivis (PSRS Otrā pasaules kara memoriāls), tautā saukts par Aļošu. 2007. gada 27. aprīlī pēc valdības rīkojuma piemineklis tika pārvietots uz militāro kapsētu, kas izraisīja ielu protestus divu dienu garumā sauktus arī par Bronzas nakti. Divus gadus vēlāk 53. Venēcijas mākslas biennālē Igaunijas paviljonu pārstāvēja Kristīne Normana ar projektu "Pēc-karš", kas bija veltīts augstāk minētajiem notikumiem un to izraisītajām sekām. Kā izstādes katalogā raksta māksliniece: "Pēc šiem nemieriem par problēmu kļuva visi, kas sevi neidentificē kā igauņus, nešķirojot huligānus un propagandistus no miermīlīgajiem iedzīvotājiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
