Viens no dalībniekiem laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit 10.1" programmā ir poļu mākslinieks Janeks Simons. Izstādē Rīgā, kas festivāla jubilejās gadā aplūko tēmu "ārpuszemes/outlands" ir aplūkojams viņa darbs "Sintētiskā folklora".
Bijušās Latvijas Universitātes Matemātikas, fizikas un optometrijas fakultātes ēkas lielā auditorija, kas atrodas starp pirmo un otro stāvu tās T plānojuma kājas daļā, ir piedzīvojusi dažādas transformācijas. Tās oriģinālā funkcija laikā, kad šeit atradās vācu bāreņu patversme bija kalpot gan kā ēdnīcai un darbnīcu telpai, gan svinīgu pasākumu norišu vietai, ko ieskandināja reiz telpā novietotās ērģeles. Savukārt Universitātes laikos tā bija mācību auditorija un kora mēģinājumu telpa. Šobrīd festivālā "Survival Kit 10.1" šeit eksponēta iepriekšējā portretraksta varones Meričas Alginas plauktu struktūru instalācija, bet telpas priekšplānā uz grīdas, atgādinot paklājus vai lielformāta flīžu gabalus, ir novietoti vairāki poļu mākslinieka Janeka Simona (1977) darbi.
Simonu var raksturot kā makgaiverisku anarhistu popsīgu musturu kamuflāžā. Viņa darbu ārējā čaula bieži atgādina nīderlandiešu mākslinieka Pīta Mondriāna darbus, kurš gleznās attēloja tikai vertikālas un horizontālas līnijas ar pāris pamatkrāsu (sarkans, dzeltens, zils) laukumiem. Bez krāsu izmantojuma, popsīgumu viņa darbos veicina video spēļu ietekme, it īpaši senākie paraugi ar pikseļu kvadrātiņu saraibinātajiem ekrāniem. Darbi maskējas arī aiz savdabīga humora, kas bieži nāk komplektā ar interaktivitāti, respektīvi skatītāju iesaisti mākslas darba iedarbināšanā vai attīstībā. Tāds, piemēram, ir video "Sniegavīrs" (2003), kurā redzams kā bērni ceļ sniegavīru. Cilvēka balss spēka ietekmē mainās sniegavīra celšanas ātrums, tādā veidā skatītājam kļūstot par darba virsvadītāju.