Iedomīgs avantūrists, kurš dzīvo savā galvā. Mākslinieks Māris Bišofs

Kā saka viņš pats – šobrīd bauda dzīvi, darot to, kas pašam sagādā prieku. No vienas puses – simtreiz dzirdēta frāze. No otras – kurš gan tā negribētu? Viņa filozofiski ironiskajā manierē veidotie lakoniskie zīmējumi, kurus nevar sajaukt ne ar vienu citu, ne tikai nodrukāti laikraksta "Diena", žurnālu "Rīgas Laiks" un "Ir" lappusēs, bet arī ik dienu aplūkojami viņa "Facebook" profilā, ko pats dēvē par savu izstāžu zāli.

Pusi mūža mākslinieks pavadījis ārpus Latvijas – miljonu pilsētās Maskavā, Telavivā, Parīzē un Ņujorkā, kur gan ilustrējis grāmatas, gan sarīkojis neskaitāmas personālizstādes un zīmējis ilustrācijas tādiem lieliem preses izdevumiem kā "Time", "Newsweek", "The Washington Post", "The New York Times", "Newsweek" u. c. Nu kopš 2003. gada ir atgriezies dzimtenē un prom doties vairs negrasās. 80 gadi esot nopietna lieta. Neba nu man, zaļknābim, par to spriest, bet pēc skata nu galīgi nepateiksi. Ar velna dzīšanu viss kārtībā, ar domāšanu un darīšanu arī. Kārtējo reizi nākas secināt, ka ir milzu atšķirība starp tiem, kuri pasaulē dūšīgi rosījušies un pa dzīvi gājuši nevis ar padomiski latvisko "ko tad nu es, es jau neko", bet gan ar taisnu muguru un diezgan augstu paceltu galvu, diži nekreņķējoties, ko par to padomās vai sacīs pārējie, neatkāpjoties no savām vērtībām un mērķiem, tajā pašā laikā arī neskrienot ar pieri sienā un nepretojoties dabīgajam dzīves ritumam.

Bet par visu pēc kārtas.

Nesen nosvinējāt tādu labu jubileju, proti, 80 gadus. Kas māksliniekam šādā vecumā notiek ar ambīcijām, perfekcionismu un vēlmi ko mainīt pasaules kārtībā?

Tas ir tāds jautājums, kuram nezinu, no kuras puses sākt atbildēt. Tur visa kā ir par daudz.