Fotografēšana ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, tāpēc grūti noticēt, ka pagājuši tikai 180 gadi kopš atklāts fotofiksācijas process. Tikpat neiespējami iedomāties arī to, ka kaut viena pasaules muzeja krājuma uzskaite notikusi bez mākslas darbu fotogrāfijām. Kā liecina fotogrāfijas vēsture, mākslas darbi bija paši pirmie priekšmeti, ko iemūžināja fotogrāfi Žozefs Nisefors Njepss (Joseph Nicéphore Niépce, 1765–1833), Luiss Dagērs (Louis Daguerre, 1787–1851), Ipolits Bajārs (Hippolyte Bayard, 1801–1887) un Viljams Fokss Talbots (William Fox Talbot, 1800–1877).
Fotogrāfijas pirmajās divās desmitgadēs mākslas darbu fotografēšana jeb reproducēšana tika uzskatīta par vienu no pašiem perspektīvākajiem nozares tālākas attīstības virzieniem. Ja visus iepriekšējos gadsimtus mākslinieki, rakstnieki, pētnieki, pedagogi, ceļotāji, mākslas mīļotāji dokumentēja sev nepieciešamo informāciju, darinot skices, zīmējumus vai gravīras, tad fotogrāfijas procesa atklāšana radikāli mainīja situāciju. Fotoaparāts ļāva iemūžināt apkārtējo pasauli, tai skaitā mākslas darbus, ar daudz lielāku, gluži pārsteidzošu precizitāti. Turklāt fotogrāfijā tika skrupulozi atspoguļots ne tikai rezultāts – mākslas darbs, bet arī ļoti ātri sabiedrība secināja, ka attēls, fotogrāfam fiksējot priekšmetu tuvplānā, mainot fotografēšanas rakursus un apgaismojumu, var pastāstīt par autora attieksmi pret savu veikumu, tādējādi ļaujot sekot radošajam procesam, it kā vērot mākslas darba tapšanas gaitu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
