"Savas dzīves pēdējo trīs vai četru gadu laikā Viņa rūpīgi sekoja saviem pirkumiem (tā, it kā kontrolētu netikumu!), bet dažus mēnešus pirms Nāves Viņa krita kārdinājumā ar izslavēto Barberīnī vāzi, ko bija ievedis ievērojamais Mākslas pazinējs (zinošs kolekcionārs) Sers Viljams Hamiltons. Hercogiene Seram Viljamam atdeva 2000 mārciņu – par vāzi, par smalku Augusta miniatūru un fragmentu no Hērakla gravējuma." (Horacija Volpola veidots Portlendas hercogienes kolekcijas saraksts, no Sūzena M. Pīrsa "Par kolekcionēšanu".)
Izstāde pievēršas kolekcijas veidošanās procesam un kolekciju izstādēm kā vienai no iespējamajiem izstāžu formātiem. Amanda Ziemele un Hanele Zane Putniņa, sistemātiski pārvēršot asociāciju masu un idejas objektos, izveidojušas Eimandas Zeinas objektu kolekciju. Izstāde izvaicā, kādi ir kolekciju un kolekciju izstāžu veidošanas principi? Kādi kritēriji apstiprina kolekciju priekšmetu nozīmību, ilgstamību un pašsaprotamību? Kurš nosaka, kas taps par kolekcijas dārgumu, bet kas uz visiem laikiem iegulsies kolekciju plauktos vai paslēpsies, lai paliktu nepamanīts?