Strautmanis
Foto: Publicitātes foto/No personiskā arhīva
Pēc vairāk nekā divdesmit gadiem Latvijā skatāma Edvīna Strautmaņa (1933–1992) glezniecība – Cēsu Mākslas festivālā izstādē "Tuvplāns" (no 6. jūlija līdz 18. augustam) eksponētas piecpadsmit lielformāta gleznas, kas ir spilgti viņa daiļrades raksturlielumi. Viņa daiļrade pārliecinoši saistāma ar Action jeb darbības glezniecību. Strautmanis gleznoja ar akrila krāsām uz liela formāta audekliem, novietotiem uz grīdas. Platie triepieni uzklāti krustu šķērsu vai pa diagonāli ar milzu otām, slotām, pat grābekļiem, katrā rokas atvēzienā iekļaujot milzīgu fiziskās un garīgās enerģijas koncentrāciju. Viņa glezniecību reprezentēja tādas galerijas kā "LoGiudice Gallery", "Allan Stone Gallery" un "Stephen Rosenberg Gallery". Strautmaņa darbi iekļauti daudzu nozīmīgu institūciju kolekcijās – tie atrodami Mineapolisas Mākslas institūtā, Kornelas universitātes Herberta F. Džonsona muzejā, Fīniksas Mākslas muzejā, Ringlingu mākslas muzejā Sarasotā, Cīrihes Kunsthaus. Recenzijas par viņa darbu izstādēm atrodamas "The New York Times", "Art in America", "The Village Voice", "Art Forum" u.c. mediju lapaspusēs.

Raksta oriģināls publicēts portālā "Arteritory.com".

Edvīns Strautmanis un viņa ģimene no Latvijas devās bēgļu gaitās uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Vispirms viņš nokļuva "dīpīšu" (bēgļu) nometnē Vācijā, vēlāk – 1950. gadā – izbrauca uz ASV, kur studēja Čikāgas Mākslas institūtā. 1971. gadā viņš kopā ar sievu Irju īstenoja senu ieceri – pārcēlās uz Ņujorku, kur viņu lofts/darbnīca Grīnstrītā Ņujorkas Soho kļuva par vienu no draugu un domubiedru pulcēšanās vietām. Diskusijas par mākslu bija neatņemama dzīves daļa. Grīnstrītā redzams arī Žana Mišela Baskjā zīmējums, kuru viņš – toreiz pazīstams kā Samo – uzzīmēja, ciemojoties pie sava drauga – Strautmaņu dēla Vinsenta. Edvīna Strautmaņa atraitne Irja šīs sarunas laikā atceras: "Kad Baskjā to tur uzzīmēja, es te nebiju – tas notika dienas laikā, un es strādāju. Vinsents mācījās mākslas vidusskolā, viņam bija draugi, kuru vidū toreiz bija arī Baskjā. Edvīnam te bija piekārts liels plastikāta aizkars, kas norobežoja viņa darbnīcu. To Baskjā arī bija apzīmējis. Edvīns bija ļoti neapmierināts, ka tas apķēpāts. Viņi visi toreiz bija padsmitnieki. Mana meita Lisa arī bija tai uzdzīvotāju kompānijā."

Cēsu mākslas festivāls

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit