Fotogrāfijas muzejā būs četru somu fotogrāfu izstāde 'Pazušana'

Kā "Delfi" informē Fotogrāfijas muzeja pārstāvji, izstādē "Pazušana" tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar pārkāpumiem un vardarbību, pazemošanu un kaunu, sevis apšaubīšanu, identitāti un tās zaudēšanu – pazušanu no citiem, kā arī no sevis. Mēs mantojam un pārņemam uzvedības modeļus, balss toņus, žestus, lai padarītu citus nepārliecinātus pašiem par sevi, mēs iemācāmies sevi apspiest. Mēs interpretējam un atjaunojam atmiņas un situācijas. To, kas mēs esam un kā jūtamies, ietekmē un nosaka arī citi faktori, ne tikai mēs paši, – mūsu pagātne, mūsu vecāki, mūsu partneri – katrs, kas kļūst mums tuvs un svarīgs. Dažreiz mēs pazūdam, citreiz mēs apzināti slēpjamies, meklējot patvērumu, līdz mēs jūtamies droši, lai paši no jauna definētu robežas un atgrieztu savu telpu.

Jau vairākus gadus Mias Dambergas (1958) fotogrāfijās uzmanība lielākoties tiek pievērsta atmiņas sarežģītībai. Viņas nesenā fotogrāfiju sērija "Ilgu asmens" ir par sāpīgām personiskajām atmiņām, kas veidojušas viņas pieaugušo dzīvi. Atmiņas var just kā brūci, kas nekad nebeidz niezēt, bet tās ir atmiņas, kuras uzstājīgi paturam. Dambergas darbiem piemīt virkne emociju – bailes, atsvešināšanās un īpaši – kauna sajūta.

Esi Orpana (1988) sērijai "Šāds ir klusums" ir performatīvs raksturs, autorei bieži vien darbojoties tukšā pamestā vietā. Viņa rada pretrunas starp sevi un vietu, kur nav ne kopīgas atmiņas, ne arī atmiņu. Tas notiek tad, kad zemapziņa sāk veidot naratīvus no iedomātiem pagātnes notikumiem un attēlā redzamā. Ar savu klātbūtni šīs telpas atkal kļūst dzīvas.

Tīna Palola (1981) strādā ar savu personīgo vēsturi un emocionālo saikni starp dabu un atmiņu. Viņa strādā pie skatu veidošanas no emociju un ķermeņa atmiņām. Savā sērijā "Suoja / Patvērums" viņa rada ilūziju starp viņas iekšējām domām un realitāti, kuru viņa vēlas mainīt. Ilūziju pievilcība, vēlme tās noturēt, vēlme ticēt tām, griba un nepieciešamība justies droši apgrūtina spēju atšķirt paša radīto ilūziju no realitātes.

Patrisia Rodasa (1972) ir radījusi trīs sērijas par vardarbību pret sievietēm. Darbā "Intīmākais patvērums" Rodasa ietekmē kameras ekspozīciju ar roku palīdzību, piemēram, iesitot pa kameras korpusu vai statīvu, lai atainotu emocionālos stāvokļus vardarbīgu attiecību laikā. Darbā "Kritusī grācija" tiek atainotas sievietes, krītot atklātā ainavā, lai pretstatītu vardarbību, kas notiek privāti, bet "Nepateiktais" atgādina par vardarbību, par kuru nekad netiek runāts. Parādot šīs sērijas kopā, Rodasa vēlas pievērst uzmanību tam, ka visi zina cietušo, bet neviens nezina lomas aizkulisēs.

Piektdien, 16. augustā, pulksten 18.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Pazušana" aplūkošanu kopā ar autoriem un kuratori Tūlu Alajoki.