Ventspilī būs Sandras Krastiņas, Viļa Daudziņa un Jāņa Deinata izstāde '#zvejniekadels'

Izstāde "#zvejniekadels" ir rezultāts sadarbībai starp aktieri Vili Daudziņu, gleznotāju Sandru Krastiņu un fotogrāfu Jāni Deinatu, atšķirīgās izteiksmes formās veidojot katram savu redzējumu par zvejnieka dēla tēlu šodien. Izstādē tiek turpināti meklējumi, kas aizsākās 2017. gada rudenī, izstādē "#dienasvaronis", kas norisinājās Eduarda Smiļģa teātra muzeja, Rīgā – tajā tika meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir šodienas varonis.

Kā raksta izstādes veidotāji, vēsturiski Latvijas zvejā pastāvējusi paaudžu pieredzes izkopšana un pieredzes pārdošanas sistēma, kas veidojusi diezgan skaidru izpratni par amata pārmantojamību. Tomēr 1934. gadā Viļa Lāča romāns "Zvejnieka dēls" radikāli izmaina vārdu salikuma – "zvejnieka dēls" uztveres būtību. Lācis savā ziņā rada savdabīgu nacionālo kodu, personificējot un piešķirot noteiktu īpašību kopumu galvenajam varonim. Gandrīz vai vienlaikus ar romāna iznākšanu aizsākas arī Zvejnieku svētku tradīcija, kas izveidojusies par tradicionāliem svētkiem – tie tiek atzīmēti jau kopš 1936. gada. 20. gadsimta otrajā pusē ar kino, literatūras un tēlotājmākslas palīdzību zvejnieka tēls tiek romantizēts un savā ziņā arī glorificēts, veidojot priekšstatu par zvejnieku kā vīrišķības iemiesojumu. Tādējādi zvejnieka tēls kļuva par sava laika varoni, kas dodas "cīņā" ar dabas stihiju – jūru.

20. gadsimta izskaņā sākušās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, veicina vērienīgas izmaiņas Latvijas zvejniecībā, tādējādi ne tikai izmainot procesus nozarē, bet arī mainās pati paaudžu pieredzes pārņemšanas sistēma. Pārmaiņu rezultātā paliek vien romantizēts zvejnieka tēls, kā rezultāta neizbēgami rodas jautājums, bet kur ir un ko šodien dara zvejnieka dēls.

Izvēlēto personāžu – zvejnieka dēlu – iemieso Vilis Daudziņš, kas šajā gadījumā ir ne tikai aktieris, bet arī zvejnieka dēls dzīvē. Lai arī aktieriskā meistarība ļauj iemiesoties teju jebkurā tēlā, šoreiz tā ir reakcija uz konkrētu situāciju un jautājumu: "Kas tev ir zvejnieka dēls?", un spēju to parādīt mirkļa tvērumā. Mirklīgums raksturīgs ne tikai tēla fotofiksācijai, kuru īsteno Jānis Deinats, bet arī pašas izstādes norisei un laikam. Skatuve kā norises vieta alegoriski pastiprina mirklīguma klātbūtni, jo parasti uz tās notiekošie procesi ir gaistoši. Skatuve ir arī Daudziņa ikdienas ierastā vide, kurā šoreiz viņš atklājas nevis iestudēta tēla lomā, bet atveido pats sevi.

Sandras Krastiņas veidotais lielformāta darbs būs ne tikai skatāms, bet arī izstaigājams. Darbā nolasāmās atsauces uz jūru, tomēr par pamatu izmantotās plastikāta plēves vairāk vedina domāt par pašreizējo jūras ekoloģisko situāciju. Viļa Daudziņa tēls, kas palielināts mērogā, liek koncentrēties uz detaļām, jo laukuma vēriens uzreiz nepieļauj ieraudzīt kopainu. Iespēja pārvietoties pa darbu skatītāju rosina pašām veidot tēla kopainu. Vienlaicīgi šim procesam piemīt zināms drosmes aspekts, jo ir nepieciešama uzdrīkstēšanās iekāpt mākslas darbā un domāt par to. Iespējams, ka arī to var uzskatīt par zināmu varonību, izkāpt no komforta zonas.

"Varbūt romantizētais zvejnieka varoņa tēls pieder pagātnei, ir zaudējis savu aktualitāti un kļuvis neinteresants? Kas 21. gadsimtā ir zvejnieka dēls – aktieris, ierēdnis, trolejbusa vadītājs? Nav laika īstenai formulēšanai un atpazīšanai. Šos un citus jautājumus "#zvejniekadels" risina, nesniedzot viennozīmīgas un konkrētas atbildes tam, kas un kāds ir šodienas zvejnieka dēls, bet ļauj katram pašam meklēt savu atbildi," raksta izstādes veidotāji.

Izstādes kurators Uldis Pētersons. Ieeja bez maksas. Izstāde apskatāma līdz 8. septembrim katru dienu no pulksten 10.00 līdz 18.00.