Izstāde "#zvejniekadels" ir rezultāts sadarbībai starp aktieri Vili Daudziņu, gleznotāju Sandru Krastiņu un fotogrāfu Jāni Deinatu, atšķirīgās izteiksmes formās veidojot katram savu redzējumu par zvejnieka dēla tēlu šodien. Izstādē tiek turpināti meklējumi, kas aizsākās 2017. gada rudenī, izstādē "#dienasvaronis", kas norisinājās Eduarda Smiļģa teātra muzeja, Rīgā – tajā tika meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir šodienas varonis.
Kā raksta izstādes veidotāji, vēsturiski Latvijas zvejā pastāvējusi paaudžu pieredzes izkopšana un pieredzes pārdošanas sistēma, kas veidojusi diezgan skaidru izpratni par amata pārmantojamību. Tomēr 1934. gadā Viļa Lāča romāns "Zvejnieka dēls" radikāli izmaina vārdu salikuma – "zvejnieka dēls" uztveres būtību. Lācis savā ziņā rada savdabīgu nacionālo kodu, personificējot un piešķirot noteiktu īpašību kopumu galvenajam varonim. Gandrīz vai vienlaikus ar romāna iznākšanu aizsākas arī Zvejnieku svētku tradīcija, kas izveidojusies par tradicionāliem svētkiem – tie tiek atzīmēti jau kopš 1936. gada. 20. gadsimta otrajā pusē ar kino, literatūras un tēlotājmākslas palīdzību zvejnieka tēls tiek romantizēts un savā ziņā arī glorificēts, veidojot priekšstatu par zvejnieku kā vīrišķības iemiesojumu. Tādējādi zvejnieka tēls kļuva par sava laika varoni, kas dodas "cīņā" ar dabas stihiju – jūru.