Armēņu izcelsmes mākslinieks Ivans Aivazovskis (Иван Константинович Айвазовский / Ованнес Айвазян, 1817–1900) ir plaši pazīstams visā pasaulē kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru jau dzīves laikā apbrīnoja laikabiedri. Mākslinieka popularitāte nav samazinājusies arī līdz mūsdienām, par ko liecina neskaitāmās izstādes un izdevumi, kā arī viņa mākslas darbu augstās cenas starptautiskās izsolēs.
Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt meistara dažādu periodu darbus, kuros apgaismojums un gaisma ir galvenais kompozīcijas elements. Ekspozīcijas kodolu veido gleznas no Latvijas, Igaunijas un Ukrainas muzeju kolekcijām, kuras apvieno viena tēma – apgaismojuma variācijas. Aivazovska meistarība atveidot uz audekla tādas netveramas lietas kā ūdeni un gaismu liecina par autora padziļinātu interesi dabas parādību pētniecībā, fenomenālo atmiņu un izkopto gleznošanas tehniku. Lai panāktu gaismas klātbūtnes efektu vai ūdens caurspīdīgumu, Ivans Aivazovskis izmantoja sarežģītu lazējumu tehniku un īpašu otas triepienu. Saullēkts, saulriets, saule zenītā, pēcpusdienas izkliedētā gaisma, mēnesnīca – šīs daudzveidīgās gaismas metamorfozes piepilda Aivazovska gleznas ar īpašu koloristisku smalkumu un emocionālās noskaņas niansēm. Gaisma, kas staro jūras ūdeņos vai spīd cauri viļņiem, ir viena no raksturīgākajām Aivazovska glezniecības pazīmēm un satopama visos mākslinieka daiļrades posmos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
