Izstāde Kopenhāgenā būs aplūkojama laikmetīgās mākslas centrā "Den Frie" no 13. septembra līdz 28. oktobrim.
Izstādē "Kosmiskā eksistence" līdzās dāņu māksliniekiem piedalās arī mākslinieki no Latvijas – Ieva Balode, Kristaps Epners, Viktors Timofejevs un Arturs Virtmanis. Izstāde laikmetīgās mākslas un zinātniskās fantastikas savienojumā aptver plaša spektra nākotnes scenārijus, vienlaikus izzinot arī tādus eksistenciālus tematus kā apziņa, nebeidzamība, garīgums, tehnoloģijas, daba, kosmoss, utopija un mitoloģijas.
"Izstādes atklāšana izvērtās par īpašu notikumu Dānijas mākslas vidē un izpelnījās plašu publikas interesi. Latviešu mākslinieku jaunradītie darbi tika atzinīgi novērtēti un iezīmēja pamanāmu trajektoriju virzībā uz nākamo projekta "Nenorunātās tikšanās" posmu, kas tiks atklāts izstāžu zālē "Arsenāls" šī gada decembrī," pēc atklāšanas sacīja LLMC direktore Solvita Krese.
"Izstāde kopumā ir izdevusies, un tās trīs nosaukumi – "Cosmic Existence", "Unexpected Encounters", "Possible Futures" – labi atbilst manam darbam "Utopia Now Here", kura iedvesmas avots ir neremdināmā sapņotāja, vizionāra un futūrista, "Air Canada" pilota Gunta Taņņa nerealizētais "Project Utopia" Kanādas Ontario provincē, kas tapa komandas pūliņu rezultātā, Tannim iedvesmojot un iedvesmojoties no dažādām spilgtām personībām – aktīvistiem, māksliniekiem, arhitektiem un inženieriem, tai skaitā, no matemātiķa un izgudrotāja Helmuta Bergmana idejām par īpašu proporciju vienādsānu trijstūri, kas kļūtu par Utopijas megastruktūru konstruktīvo pamatelementu. "Den Frie" ir ļoti īpaša vieta, kā tāda kosmiskā stacija, veidota no koka," pēc atklāšanas stāsta viens no izstādes māksliniekiem Kristaps Epners.
Projekta nosaukums "Nenorunātās tikšanās" aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā. Kartējot šī brīža norises sabiedrībā, grūti iedomāties lielāku kontrastu starp vēsturē vēl nebijušu tehnoloģiskās attīstības uzplaukumu un tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma virzienā. Līdzīgi kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atrisināti arī tādi jautājumi kā klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība vai draudošās ekoloģiskās katastrofas.
Savukārt 13. decembrī LLMC turpinās tēmas izpēti plašā izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls". Izstādi kūrēs Solvita Krese, Inga Lāce un Andra Silapētere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
