Ceturtdien, 24. oktobrī, Luvrā atvērta nebijusi izstāde, kurā aplūkojamas vairāk nekā 160 Leonardo da Vinči gleznas, skulptūras, vēstules un zīmējumi, tādējādi pieminot renesanses meistara nāves 500. gadadienu. Izstādē, kas ir lielākā jebkad da Vinči veltītā ekspozīcija, apkopoti darbi no dažādu mākslas institūciju kolekcijām Itālijā, Vācijā, Krievijā, Apvienotajā Karalistē, ASV un Francijā, vēsta CNN.
Viens no izstādes retumiem ir slavenais "Vitrūvija cilvēks", ko uz diviem mēnešiem Luvrai kopā ar vēl sešiem Leonardo da Vinči darbiem aizdevusi Itālija. Savukārt Francija Itālijai pretī aizdos vēl viena renesanses ģēnija Rafaela darbus, kura nāves 500. gadadiena tiks pieminēta nākamgad.
Izstādē iekļauti arīdzan divi duči karalienes Elizabetes II aizdotu gleznu – dažas ir paša da Vinči gleznotas, savukārt citas pieder citu mākslinieku otai un izstādē iekļautas ar mērķi izgaismot attiecīgā laika māksliniecisko kontekstu, ziņo "Reuters".
Tāpat reta iespēja ir aplūkot da Vinči darbu infransarkano staru attēlus, kas atklāj daudzos gleznu slāņus un ļauj ieskatīties da Vinči darba metodēs. "Leonardo da Vinči gleznoja ļoti lēni. Ik glezna ir ilgstošs formas un satura pilnveides process," atklāj Vensāns Deluvēns, Luvras Glezniecības departamenta restaurators un izstādes kurators.
Izstādē nav iekļauta 2017. gadā par rekordsummu (450 miljoniem ASV dolāru) pārdotā glezna "Salvator Mundi", ko bija paredzēts izstādīt Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētas Abū Dabī muzejā "Louvre Abu Dhabi", taču tas tā arī nekad nenotika. Tiesa, tajā apskatāms pavisam līdzīgs mākslas darbs no Deganē (de Ganay) dzimtas kolekcijas. Šo "Salvator Mundi" ir piedēvējuši gan da Vinči māceklim Marko D`Odžino (Marco d'Oggiono), gan arī pašam meistaram, vēsta "Artnet News".
Arī slavenākā da Vinči glezna "Mona Liza", ko ik dienu apskata vidēji 30 tūkstoši cilvēku, un kas Luvrā atrodas kopš Franču revolūcijas, izstādē nav iekļauta. Tas darīts tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgas apmeklētāju plūsmas, jo izstāde var dienā uzņemt līdz 7 tūkstošiem apmeklētāju, un uz to biļetes jāiegādājas iepriekš. Tā vietā izstādē apskatāma "Monas Lizas" virtuālās realitātes glezna.
Vēsturiskās izstādes plānošana un organizēšana kopumā aizņēmusi 10 gadu, un atsevišķa telpa tajā atvēlēta arīdzan viņa zinātniskajiem projektiem. "Leonardo da Vinči ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš mūs fascinē, jo bija universāls," saka Deluvēns. "Viņš interesējās par visiem dabas aspektiem, un mēs visi viņā varam saskatīt kādu šķautni no sevis."
Toskānā dzimušais Leonardo Da Vinči pameta dzimto Itāliju pēc sava patrona nāves un pavadīja dzīves nogali kā viesis Francijas galmā, kur 1519. gadā nomira.
Muzejs paredz, ka izstādi līdz tās slēgšanai 24. februārī varētu apmeklēt pusmiljons interesentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
