Kā uzsver grāmatas autors, latviešu fotogrāfi karā kā fotoreportieri − līdz šim tāda vārdu salikuma latviešu periodikā nav bijis, jo atšķirībā no rakstniekiem fotogrāfu biogrāfijas nav tikušas sistemātiski vāktas un apkopotas.
Pēteris Korsaks norāda, ka, lai gan karā iesaukto fotogrāfu skaits nav ļoti liels, viņu apzināšana ir prasījusi meklējumus daudzu gadu garumā. Grāmatā apkopoti dati par 16 latviešu fotogrāfiem, kas tika iesaukti Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Tie ir Ernests Zaļkalns, Gustavs Žakerts, brāļi Mārtiņš, Tenis un Gustavs Lustes, Tālivaldis Lindbergs, Eduards Kraucs, Gothards Grīnvalds, Jūlijs Karlovskis, Leopolds Sīpoliņš, Jānis Tālavs, Nikolajs Uldriķis, Teodors Bidegs, Stepans Burkevics, Jānis/Džons Doreds, Juris Zīverts.
"Gandrīz visi grāmatā pieminētie autori bija profesionāli fotogrāfi ar lielu darba pieredzi, tāpēc viņu paveiktais – kara laika fotodokumentācija, ir jānovērtē kā unikāla liecība. Ņemot vērā kara apstākļus, vērtība ir jau fakts, ka tādi fotoattēli vispār saglabājušies," norāda autors.
Grāmata sniedz ieskatu katra fotogrāfa biogrāfijā un atspoguļo profesionālo veikumu. Ievadā – Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vadītāja Jāņa Tomaševska sniegtais vēsturiskais konteksts.
"Ceru, ka lasītājiem būs neliels pārsteigums un patiess lepnums par to, ka arī mums, latviešiem, ir bijuši izcili pasaules klases kara reportieri kā Jānis Doreds un Eduards Kraucs, par kuru spožo talantu, neparasto drosmi un nozīmīgo veikumu gan Latvijā, gan pēc tam ārzemēs mums nebija ļauts uzzināt pusgadsimta garumā, jo dzīvojām aiz dzelzs priekškara," tā grāmatas autors.
Zinātniskais redaktors Jānis Tomaševskis, literārā redaktore – Cilda Redliha, dizains – brālis Y.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
