Vieslekcijā Gregors Tauls pievērsīsies publiskajai mākslai, ko padomju periodā dēvēja par monumentāli dekoratīvo mākslu – tā ietvēra visa veida sienas gleznojumus, mozaīkas un vitrāžas, kam ideālā gadījumā vajadzēja palīdzēt sintezēt vizuālo mākslu ar arhitektūru. Lekcijas pirmajā daļā viņš stāstīs par savu pētījumu, kurā apkopojis informāciju par šo lielā mērā zudušo mantojumu Igaunijā, savukārt otrajā daļā pievērsīsies mūsdienu publiskajai mākslai. 2012. gadā Igaunijā tika pieņemts likums "Viens procents mākslai", un tā ietvaros ir tapuši vairāk nekā 60 publiskās mākslas darbi. Kādi ir rezultāti? Vai šodienai ir ko mācīties no padomju laikiem? Kas tomēr ir jāmaina? Ko publiskā māksla kopumā vēsta par mākslas un kultūrpolitiku valstī?
Gregors Tauls ir kritiķis un kurators, kas dzīvo un strādā Tallinā. Viņš ir doktorants Lisabonas Konsorcijā (Portugāles Katoļu Universitātes un Humanitāro zinātņu skolas kultūras studiju programma), kur izstrādā disertāciju par padomju publisko mākslu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tauls ir līdzautors grāmatai par monumentālajiem sienas gleznojumiem Igaunijā (2013), publicējis monogrāfiju par Igaunijas Nacionālā muzeja jaunās ēkas arhitektūru (2016). Strādājis par Igaunijas Mākslas akadēmijas galeristu (2012–2014), vadījis Kondasa centru Viljandi, kas veltīts naivismam un autsaideru mākslai (2014–2016), un ir lektors dažādās izglītības iestādēs Igaunijā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra neformālās izglītības programma "LLMC Vakarskola" ir sarunu, lekciju, diskusiju un lasīšanas darbnīcu cikls, kas veltīts laikmetīgās un nesenās pagātnes mākslas aktuāliem jautājumiem. Šajā sezonā tā izceļ tēmas, kurām veltīta mākslas centra 2019. gada notikumu programma – Austrumeiropas māksla un tās vēsture, sociālās utopijas, ģeopolitiskie un kultūrtelpu dalījumi, migrācija un atmiņu politika. Dalība pasākumos ir bez maksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
