Turklāt mākslas darbs atrasts noslēpts tieši tās pašas galerijas sienā, no kurienes tas tika nozagts 1997. gada 22. februārī. Kopš tā laika, šī Klimta glezna bija viens no meklētākajiem nozagtajiem mākslas darbiem, tomēr policijai nebija nekādu pavedienu, kurp vestu zagļu pēdas.
Mākslas darbu šāgada 10. decembrī atradis dārznieks, tīrot efejas no "Ricci Oddi" galerijas fasādes. Viņš ievērojis sienā metāla paneli, ko atvēris – tur atradies atkritumu maiss, savukārt tajā – zudušais Klimta darbs.
Galerijas pārstāvji pagaidām nav snieguši nekādus publiskus komentārus par šo atradumu. Tāpat pagaidām nav apstiprināts gleznas autentiskums, taču "The Guardian", atsaucoties uz vietējo laikrakstu "Piacenza Sera", raksta, ka sākotnējās pārbaudes apliecina – tas ir 1917. gadā tapušais Gustava Klimta darbs.
Tāpat galerijas vadītājs Masimo Ferrari (Massimo Ferrari) itāļu laikrakstam "La Libertà"
Pjačencas pašvaldības pārstāvis Džonatans Papameringi (Jonathan Papamerenghi) paudis, ka neizslēdz iespēju – gleznu slēptuvē sienā atstājis zaglis, kurš vēlējies to atdot atpakaļ galerijai.
"Šis ir ļoti dīvains gadījums. Pēc gleznas zādzības tika pārmeklēts katrs galerijas un tās dārza kvadrātmetrs," viņš sacīja Itālijas laikrakstam "La Repubblica". "Pats dīvainākais ir tas, ka glezna ir nevainojamā stāvoklī. Tā it nemaz neizskatās pēc mākslas darba, kas vairāk nekā 20 gadus bijis šādā slēptuvē."
Gustava Klimta darba "Dāmas portrets" zādzība tika konstatēta 1997. gada 22. februāra rītā, taču drīz vien policija neizslēdza iespēju, ka tā pazudusi jau trīs dienas iepriekš. Tobrīd notika izstādes iekārtošana un jau tad izmeklētāji uzskatīja, ka zādzībā ir iesaistīts kāds galerijas darbinieks.
Izmeklēšana no jauna tika aktualizēta 2016. gadā, kad tika atklāts, ka uz gleznas rāmja palikušas zagļu DNS pēdas.
Policija uzskata, ka zagļi izmantojuši makšķerauklu, lai paceltu un caur jumta logu gleznu nozagtu – uz galerija jumta pēc zādzības tika atrasts rāmis.
"Ja tiks apstiprināts gleznas autentiskums, tā būs sensācija un mēs būsim gatavi to eksponēt publikai jau janvārī," sacīja Papameringi.
Kā norāda BBC, 10 mēnešus pirms glezna pazuda, kāda mākslas studente Klaudija Maga (Claudia Maga) centās pierādīt, ka "Dāmas portrets" ir gleznots virsū kādam citam Klimta darbam – "Jaunās dāmas portrets" – kas tapa 1912. gadā. Viņa uzskatīja, ka oriģinālā gleznā redzama kāda jauna meitene no Vīnes, kura mira pēkšņā nāvē, bet Klimts nolēma gleznot pāri jau tapušajam portretam, lai remdētu sāpēs.
Gustavs Klimts (1862–1918) bija ievērojams austriešu simbolisma gleznotājs, viens no nozīmīgākajiem Vīnes Secesijas kustības pārstāvjiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
