Ievas Kraules-Kūnas izstādes "Hot Babas" stāsts aizsākas Creswell Crags alās, Lielbritānijā, 17. gadsimtā, kad vietējie iedzīvotāji sistemātiski veikuši skrāpējumus alas sienās, cenšoties sevi pasargāt no raganām. Līdz mūsdienām nav saglabājušās liecības par to, kas tieši izraisījis šīs kolektīvās bažas par melnās maģijas klātbūtni alu sistēmā, bet atstātie skrāpējumi akmenī paliek kā brīdinājums nākamajām paaudzēm. Brīdinājums par raganām – ļaunām, neglītām raganām. Bet kas gan ir šī tik baisā vecene, kas ir šī Baba ar līku degunu, kura dzīvo mājā uz vistas kājas, māk lidot uz slotas, apēd bērnus, atņem govīm pienu, izsauc krusu un vētru?
Kā vēsta izstādes veidotāji, stāsts turpinās Gūtmaņalā, kuras sienu senākie gravējumi arīdzan tapuši ap 17. gadsimtu, taču to saturs ir daudz ikdienišķāks – vien apmeklētāju vārdi un gadskaitļi, bieži skolnieciski mīlas apliecinājumi. Triviāli, bet varbūt tas ir vien šķitums. Vilks jēra ādā un naivais "Vaņa + Taņa = <3" patiesībā arī ir burvestība, ar ko aizburt sieviešu brīvdomību prom? Vispirms iniciāļi alas sienā (vai koka mizā), tad jau gredzens pirkstā un atslēgas uz septiņiem tiltiem, un tad jau kādas vairs kailas dejas mēnesgaismā, kāds sabats brīdī, kad bērnam nāk zobi?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
