Aijas Zariņas izstādes atklāšana  - 9
Foto: DELFI. Aijas Zariņas izstāde LNMM
Kvalitatīvai ziemas brīvdienu izbaudīšanai portāls "Delfi" ir apkopojis nesen atvērtās izstādes Rīgā, kā arī piedāvā ieskatīties kaimiņvalstu ekspozīcijās, lai sniegtu priekšstatu par aktuālo mākslā Baltijas valstīs. Ziemassvētku brīvdienas ir laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni, bet tas nav pretrunā ar nesteidzīgu mākslas baudīšanu muzejos.

Aijas Zariņas izstāde 'Mosties, mosties reiz, svabadais gars'


Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Kupola zālē līdz 2. februārim skatāma gleznotājas Aijas Zariņas darbu izstāde "Mosties, mosties reiz, svabadais gars". Izstādē eksponēti 11 jauni lielformāta audekli, kas stāsta par pasaules radīšanu. Izstādes koncepcijas simbolikai īpaši svarīgs ir tās norises laiks – saulgrieži gada nogalē, kad Saule attiecībā pret Zemi nostājas pozīcijā, lai atkal tūlīt sāktu pieaugt gaisma. Gaisma kā simbols Aijai Zariņai saistās ar cilvēka gara pilnveidošanu. Māksliniece projekta ideju ir veltījusi "saules nepārtrauktajiem ritmiem, mūsu kustībai un transformācijai, augšanai un attīstībai". Izstādes tēlu sistēmu veido lielformāta figūras – simboliski, arhetipiski tēli, mītiskas būtnes, kādas darbojas mitoloģijā un folklorā, lielajos Ziemeļeiropas tautu eposos. Milžu tēli ir tipiski Aijas Zariņas daiļrades raksturlielumi, kas pauž liela gara ideju.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–17.00
29.12.2019. 10.00–17.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 10.00–18.00

Jāņa Murovska izstāde '... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...'

View this post on Instagram

Izstādes izejas punkts ir maza fotogrāfija, kurā fiksēta Latvijas–Krievijas miera sarunu delegācijas sagaidīšana Zilupes stacijā. Toreiz no Maskavas Latvijas delegācijas sastāvā atgriezās Jānis Jējers, Jāņa vectēvs, kas tika piekomandēts kā sevišķo uzdevumu virsnieks. ⠀ Mākslinieka Jāņa Murovska meditatīvajam pasaules vērojumam organiski piemērota ir sietspiedes tehnika. Tā pakļaujas autora gribai un apziņas plūsmai, pielāgojas audekla vai papīra virsmai. Sietspiedē izpaužas krāsas tecējums, darbos var iegūt arī reljefu triepienu, faktūru, kas modelē formu un pauž individuālo žestu. ⠀ Izstāde “… un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...” skatāma līdz 26. janvārim. #murovskis
A post shared by Latvian National Museum of Art (@latviannationalmuseumofart) on Dec 4, 2019 at 2:30am PST

LNMM galvenās ēkas ceturtā stāva izstāžu zālēs līdz 26. janvārim skatāma Jāņa Murovska izstāde "... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...". Izstādes izejas punkts ir maza fotogrāfija, kurā fiksēta Latvijas–Krievijas miera sarunu delegācijas sagaidīšana Zilupes stacijā 1920. gadā. Toreiz no Maskavas Latvijas delegācijas sastāvā atgriezās Jānis Jējers, Jāņa vectēvs, kas tika piekomandēts kā sevišķo uzdevumu virsnieks. Mākslinieka meditatīvajam pasaules vērojumam organiski piemērota ir sietspiedes tehnika. Tā pakļaujas autora gribai un apziņas plūsmai, pielāgojas audekla vai papīra virsmai un pati piedāvā nejaušības kā impulsu nākamajam gājienam.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–17.00
29.12.2019. 10.00–17.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 10.00–18.00

Izstāde 'Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas 'Baltars' porcelāns'

Foto: Publicitātes foto


LNMM galvenajā ēkā līdz 2020. gada 12. janvārim skatāma izstāde "Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas "Baltars" porcelāns", kas ir līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija un visaptveroši parāda viņas daudzpusīgo radošo mantojumu.

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) Rīgā ieradās 1919. gadā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. Gleznotājas daiļrade kļuva par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu, un viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā. Viņas daiļradē atspoguļojas ne tikai personīgais dzīvesstāsts, bet arī daudzi 20. gadsimta notikumi. Lielāku daļu no mākslinieces radošā mantojuma veido zīmējumi skiču blociņos un albumos. Ekspozīcijā parādīti Aleksandras Beļcovas darbi no vairāku muzeju krājumiem un privātkolekcijām.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–17.00
29.12.2019. 10.00–17.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 10.00–18.00

Izstāde 'Nenorunātās tikšanās' LNMM izstāžu zālē 'Arsenāls'

Foto: DELFI. Izstāde "Nenorunātās tikšanās"


LNMM izstāžu zālē "Arsenāls", Vecrīgā, Torņu ielā 1, līdz 2020. gada 23. februārim skatāma izstāde "Nenorunātās tikšanās". Izstādes projekts veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan tēmas aktualitāti mūsdienu mākslinieku darbos.

"Nenorunātās tikšanās" pievēršas zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī aptver mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Kā raksta izstādes veidotāji, padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma virzienā. Tāpat kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 12.00–17.00
29.12.2019. 12.00–17.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 11.00–20.00

Izstāžu zālē 'Arsenāls' Radošajā darbnīcā Ievas Kraules-Kūnas izstāde un muzeja telpās integrēts Elīnas Vītolas projekts

Foto: DELFI


LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" Radošajā darbnīcā līdz 23. februārim skatāma Ievas Kraules-Kūnas izstāde "Hot Babas", savukārt muzeja telpās ir integrēts Elīnas Vītolas projekts "Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde".

Ievas Kraules-Kūnas izstādes "Hot Babas" stāsts aizsākas Creswell Crags alās, Lielbritānijā, 17. gadsimtā, kad vietējie iedzīvotāji sistemātiski veikuši skrāpējumus alas sienās, cenšoties sevi pasargāt no raganām. Līdz mūsdienām nav saglabājušās liecības par to, kas tieši izraisījis šīs kolektīvās bažas par melnās maģijas klātbūtni alu sistēmā, bet atstātie skrāpējumi akmenī paliek kā brīdinājums nākamajām paaudzēm. Brīdinājums par raganām – ļaunām, neglītām raganām.

Savukārt Elīnas Vītolas projekts "Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde", kas integrēts izstāžu zāles "Arsenāls" telpās, ir mākslinieces projekta "Kā kļūt par mākslinieku?" noslēdzošā izstāde. Elīna Vītola pie šī projekta strādā jau kopš četru gadu vecuma. Izstāde "Arsenālā" ir pēdējā ekspozīcija sērijā, jo, nokļūstot muzejā, beidzot realizējušies mēģinājumi – ir tapis jauns mākslinieks.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 12.00–17.00
29.12.2019. 12.00–17.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 11.00–20.00

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Edītes Pauls-Vīgneres izstāde 'Kafijas kantāte'


Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) līdz 1. martam skatāma Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde "Kafijas kantāte", kas veltīta mākslinieces 80. dzimšanas dienai un viņas radošās darbības 50 gadu jubilejai. Izstādei ir apzināti retrospektīvs raksturs. Tās mērķis ir koncentrēties uz to Edītes Pauls-Vīgneres radošo mantojumu, ar ko viņa sāka "apburt" skatītājus jau kopš pašas pirmās lielās personālizstādes Rīgā, toreiz Aizrobežu mākslas muzejā, 1978. gadā. Turpat divdesmit lielformāta kompozīcijas un vērienīgie tekstilansambļi atklāj apmeklētājam autores iedvesmas avotus un izjūtas. Izstādē skatāmi mākslinieces lielformāta gobelēni, kas iekļauti muzeja "zelta fondā", kā arī vērienīgie tekstilansambļi, kas radīti 1970. un 1980. gados. Ekspozīciju papildina 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā austās tekstilkompozīcijas.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 11.00–17.00
29.12.2019. 11.00–17.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 11.00–17.00

Mākslas muzejā 'Rīgas birža' skatāmas divas izstādes


Mākslas muzejā "Rīgas Birža" līdz 5. janvārim skatāma gleznotāja Ivana Aivazovska daiļradei veltīta izstāde "Gaismas metafizika"

Foto: Publicitātes foto

Ivans Aivazovskis (Иван Константинович Айвазовский / Ованнес Айвазян, 1817–1900), armēņu izcelsmes krievu mākslas skolas pārstāvis, kurš dzimis Feodosijā, ir plaši pazīstams visā pasaulē kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru jau dzīves laikā apbrīnoja laikabiedri. Mākslinieka popularitāte nav samazinājusies līdz mūsdienām, par ko liecina neskaitāmās izstādes un izdevumi, kā arī viņa mākslas darbu augstās cenas starptautiskās izsolēs.

Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt meistara dažādu periodu darbus, kuros apgaismojums un gaisma ir galvenais kompozīcijas elements. Ekspozīcijas kodolu veido gleznas no Latvijas, Igaunijas un Ukrainas muzeju kolekcijām, kuras apvieno viena tēma – apgaismojuma variācijas.

Darba laiks brīvdienās:
28.12.2019. 10.00–18.00
29.12.2019. 10.00–18.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 10.00–18.00

Foto: Arhīva foto

Savukārt līdz 16. februārim skatāma Frančeskas Kirkes izstāde 'trauslums / fragile'

Izstāde pieteikta kā dialogs starp muzeja ekspozīcijas artefaktiem un mākslinieces Frančeskas Kirkes radīto. Tā ir par bijību attiecībā uz muzejisko garu kā nemainīgu, konstantu un mūžīgu vienumu.

Frančeska Kirke par izstādes ideju saka: "Mani vienmēr interesējuši mākslas darbi pirms restaurācijas, bojātas virsmas, uzslāņojumi, viss, kas saistāms ar "laika" jēdzienu. Nesenie notikumi ar zudušiem Palmīras tempļiem, Parīzes Dievmātes katedrāles degšana tikai apstiprina manas izjūtas – nekas nav mūžīgs. Šī zūdamības sajūta ir atslēgvārds visai ekspozīcijai, kur ar izstādes "karti" mēs izstaigājam muzeja stāvus: pie holandiešiem, Ķīnas porcelāna, Japānas un Indonēzijas kolekcijām, arī pie mūžīgi jaunajām nimfām, un viss muzejs kļūst par neuzkrītoša inscenējuma radīšanas vietu."

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–18.00
29.12.2019. 10.00–18.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 10.00–18.00

'Kumu' izstāžu zālē Tallinā izstāde 'Do Come in, the Door is Open!'

View this post on Instagram

Mary Reid Kelley (koostöös Patrick Kelley’ga) tegeleb oma loomingus ajaloolise või mütoloogilise ainesega, kommenteerides vaimukas värsivormis mineviku tegelaste ja lugude kaudu üldinimlikke teemasid. Neis tuntud müütidest või ajaloosündmustest inspireeritud, kuid eelkõige kunstniku fantaasial põhinevates videotes on esmakordselt kesksed tegelased ja kõnelejad naised. Teoses “Swinburne’i Pasiphae” (2014) on algmüüdis inimliha ihaldavast meessoost koletisest Minotaurusest saanud naise kehaga üksildane labürinti aheldatud olend. Erinevalt oma karikatuursuseni hüperseksuaalsest ja tabusid purustavast emast Pasiphaest, kes esindab suurepäraselt perverse koletise rolli, mõjub Minotaurus siin eelkõige kaastunnet äratava ohvrina, kes unistab väga lihtsatest inimlikest asjadest nagu pere ja inimlik lähedus. Mary Reid Kelley (in cooperation with Patrick Kelley) works with historical or mythological material, commenting in witty verse form on generic human topics by using characters and stories from the past. Women appear for the first time as protagonists and speakers in these videos inspired by well-known myths or historical events, which are nevertheless based primarily on the artist’s own fantasies. In “Swinburne’s Pasiphae” (2014) Reid Kelley has replaced the original male monster, who craved human flesh, by a lonely creature with a female body, chained to the labyrinth. Unlike her mother, the almost caricaturally hypersexual and taboo breaking Pasiphaë, who magnificently plays the role of a perverse monster, the Minotaur mainly comes across as a pitiful victim, who dreams of simple things like family and human affinity. #nädalateos #weeklypick #sissesisseuksonlahti #maryreidkelley #docomeinthedoorisopen #kumu #kumuartmuseum #kumukunstimuuseum #eestikunstimuuseum
A post shared by Kumu Art Museum, Tallinn (@kumukunstimuuseum) on Dec 27, 2019 at 5:03am PST

"Kumu" izstāžu zālē, Tallinā, līdz 29. martam apskatāma Edītes Karlsones, Mērijas Rīdas Kellijas un Evas Mustonenas kopizstāde "Do Come in, the Door is Open!". Izstādes nosaukums ir citāts no slavena un leģendāra igauņu TV seriāla Õnne 13 (Laimes iela 13), kur jautrais un viedais kurpnieks Johanness tā sveicināja ikvienu, kas klauvēja pie viņa durvīm. Šodien šāda uzticēšanās nezināmajam šķiet negaidīti zīmīga, gluži kā politisks vēstījums, līdz ar to ir vērts par to atgādināt.

Izstāde sastāv no trīs mākslinieču darbiem, kuras, lai arī strādā atšķirīgos medijos un pilnīgi pretējā estētikā, runā līdzīgā valodā. Visas trīs mākslinieces ir tipiskas stāstnieces, kas izmanto gan vārdus, gan vizuālos tēlus, gan to kombinācijas, lai to vēstītu.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–20.00
29.12.2019. 10.00–18.00
30.12.2019. 10.00-18.00
31.12.2019. 10.00 - 15.00
01.01.2020. slēgts
02.01.2020. 10.00–18.00

'Kumu' izstāžu zālē Tallinā izstāde 'Creating the Self'

Līdz 26. aprīlim izstāžu zālē "Kumu" skatāma izstāde "Creating the Self: Emancipating Woman in Estonian and Finnish Art", kas ir vērienīgākā ekspozīcija, kurā vienkopus skatāma tik liela igauņu mākslinieču mākslas darbu kolekcija. Izstāde tapusi, svinot Igaunijas Mākslas muzeja simtgadi, un veido dialogu ar Somijas mākslinieču darbiem. Izstādes galvenā uzmanība vērsta uz izmaiņām un sievietes lomu sabiedrībā, kas aizsākās 19. gadsimta beigās un atspoguļojas arī izstādītajos darbos - gan veidā, kā mākslinieces attēlo sievietes, gan gleznu varoņu darbībās.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–20.00
29.12.2019. 10.00–18.00
30.12.2019. 10.00-18.00
31.12.2019. 10.00 - 15.00
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 10.00–18.00

'MO' muzejā Viļņā izstāde 'The Origin of Species: 1990s DNA'

Izstādes veidotāji skaidro, ka, piedzīvojot haosa, brīvības un nabadzības sajaukumu, pirmā desmitgade pēc neatkarības atgūšanas Lietuvu un tās sabiedrību ir veidojusi par to, kas tā ir tagad. Ekspozīcijā apskatāmas piemiņas vērtas liecības un artefakti, demonstrējot pāreju uz sakārtotāku valsti. Šī izstāde atklāj sabiedrības pretrunīgo noskaņojumu, jaunā sākuma eiforisko ilūziju un pārmaiņu sarežģītību, kas atspoguļojusies mūzikā, modē, ekonomikā, mafijā un popkultūrā pirmās desmitgades laikā.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–20.00
29.12.2019. 10.00–18.00
30.12.2019. 10.00-18.00
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. 13.00 - 20.00
02.01.2020. 10.00–20.00

'MO' muzeja Mazajā zālē Viļņā Jona Meka izstāde 'Mekas Winks Better'

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014


Dzejnieks un avangarda filmu veidotājs Jons Meks (1922-2019) bija pārliecināts, ka atradies tur, kur nenozīmīgas ikdienas tikšanās kļuva par vēstures sastāvdaļu. Meka sastapšanās ar popkultūras zvaigznēm un mākslas pasauli tika atspoguļotas ne tikai viņa filmās, bet arī atsevišķos kadros, kurus 20. gs. beigās Meks demonstrēja kā atsevišķus eksponātus. Daļu no šiem attēliem tagad ir ieguvis arī MO muzejs, kas eksponēti izstādē "Mekas Winks Better", kurā Meks iemūžinājis tādas ievērojamas personas kā Joko Ono, Džonu Lenonu, Endiju Vorholu, Elvisu Presliju u.c.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 10.00–20.00
29.12.2019. 10.00–18.00
30.12.2019. 10.00-18.00
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. 13.00 - 20.00
02.01.2020. 10.00–20.00

Izstāde 'Darbnīca. Mākslas darba dzimšana' Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā

View this post on Instagram

#augustinassavickas #lithuanianart #lithuanianpainter #painting #exhibition #inspiration #lithuania #vilnius

A post shared by Dovile (@medovi00) on Nov 24, 2019 at 7:01am PST

Līdz 26. janvārim Nacionālajā mākslas galerijā, Viļņā, skatāma izstāde "Darbnīca. Mākslas darbu dzimšana", kurā skatāmi Augustīna Savicka darbi. Izstādei esot trīs dalībnieki: autors (mākslinieks), viņa darba telpa (darbnīca) un mākslas darbs. Augustīns Savickis ir spoža figūra Lietuvas mākslas vēsturē - gleznotājs, mākslas vēsturnieks, pedagogs, rakstnieks. Pastāvīgi mainoties un transformējoties, viņš gan pārstāvēja, gan ietekmēja pats savu laikmetu. Savicka darbnīcas rekonstrukcijai ir simboliska nozīme – šajā ziņā tā atgādina Ēdenes dārzu.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 11.00-19.00
29.12.2019. 11.00-17.00
30.12.2019. Slēgts
31.12.2019. 11.00-17.00
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 12.00-20.00

Tartu mākslas muzejā izstāde 'Mysticism and Eros'


Līdz 20. aprīlim Tartu mākslas muzejā skatāma izstāde "Mysticism and Eros", kas iepazīstina ar muzeja "Tartmus" kolekcijas darbiem, kuros apspēlēta seksualitātes tēma. Ekspozīcijā skatāma erotiskas karikatūras, intīmi zīmējumi un alegoriskas un mitoloģiskas tēmas, kas saistītas ar erotiku. Ekspozīcijai ir vairākas apakšsadaļas, kuru darbos vērojamas tādas tēmas kā kārdinājums, partnera meklēšana, pārākums, ģimene un auglība.

Darba laiks brīvdienās
28.12.2019. 12.00–19.00
29.12.2019. 12.00–19.00
30.12.2019. 12.00-19.00
31.12.2019. Slēgts
01.01.2020. Slēgts
02.01.2020. 10.00–20.00

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!