Ar Gvido Kajona stāstījumu par to kā viņš uzsācis fotogrāfa gaitas, par nejaušības un veiksmes faktoru fotomākslā, kā arī viņaprāt vissvarīgāko – kompozīciju –, turpinām video publikāciju ciklu "Viena fotogrāfa stāsts", tas turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" partnerībā īstenotam sadarbības projektam, kas 2017. gadā uzsākts kā iniciatīva "Vienas gleznas stāsts" un nu ieguvis paplašinājumu.
Gvido Kajons (1955) Latvijas fotogrāfijas vēsturē pazīstams kā ielu fotogrāfs un kultūras darbinieku portretists. Kajons nekad nav studējis fotogrāfiju akadēmiskā ceļā, sākotnēji fotogrāfija viņu aizrāva kā hobijs – viņš esot sācis fotografēt jau 5. klasē ar vectēva atrastu, 1930. gados ražotu fotoaparātu. Mākslinieks ir absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāti un ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, 1990. gados strādājis kā žurnāla "Liesma" fotogrāfs un joprojām turpina darbu dažādos žurnālos.
Gvido Kajona sērija "Tēma 011" pieskaitāma ielu fotogrāfijas žanram, tajā fiksēts smalku paradoksu caurausts Padomju laika beigu depresīvās dzīves portrets. Noplukušā pilsētvidē uzmundrinošie politiskie saukļi, parāda Padomju savienības norieta laika absurdo situāciju, kad ideoloģijas dogmas bija klajā pretrunā ar reālo dzīvi. Sērija tapusi Padomju Latvijas laikā, 1970. gadu beigās līdz 1990. gadu sākumam. Sociālisma laikam raksturīgie simboli, ideoloģiski uzraksti, gājieni un rituāli, ikdienas dzīve – viss šķiet it kā nejauši fiksēts, taču patiesībā ir fotogrāfam raksturīgās pacietības apliecinājums un "īstā brīža" nogaidīšanas rezultāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
