"Vikas Ekstas video kā nospriegota stīga iezīmē robežu starp inscenēto un reālo, subjektīvo un kolektīvo, grotesko un ierasto, pagātni un tagadni. Šis aizkustinošais un nepiespiestais videodarbs, kurā fiksēta mākslinieces performance Imantas mikrorajonā 90. gadu krievu popmūzikas dziesmas pavadībā, vērš mūsu uzmanību uz popkultūras tiražētajiem stereotipiem par sievišķību," par darbu saka mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kalniņa.
Vika Eksta darbojas konceptuālajā mākslā, izmantojot fotogrāfiju, video, performances un arhīvu pētniecību, strādājusi ar tādiem medijiem kā gif un emodži. Savu darbu viņa pati raksturo kā pētniecību caur mākslu.
Mūsdienās informācijas telpa ir pārpludināta ar vizuālu saturu un fotogrāfijām, kuras teju jebkurš var uzņemt ar viedtālruņa kameru. Vika uzskata, ka, lai orientētos šajā informācijas plūsmā, svarīgi saprast fotogrāfiju un vizuālo mākslu, bet spēja radīt jēgpilnus darbus un pētījumus, izmantojot foto valodu, šobrīd kļūst vēl nozīmīgāka nekā agrāk.
Eksta ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas nodaļā un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Fotogrāfijas apguvi sākusi tehniskās jaunrades namā "Annas 2", mācoties pie fotogrāfa Andreja Granta. Tagad viņa pati strādā kā pedagoģe un pasniedz fotogrāfijas pamatus "Annas 2".
Mākslinieci visbiežāk iedvesmo ikdienas novērojumi, personīgās izjūtas un satiktie cilvēki. Eksta atklāj, ka viņas darbos dokumentālais moments ir ļoti svarīgs, viņai nav darbu, kas pilnībā balstīti fantāziju pasaulē. Projektu pamatā ir vēlme izpētīt kādu konkrētu ideju. Literatūra, kino, izstādes var palīdzēt atrast piemērotāko veidu, kā ar šo ideju strādāt.
Runājot par sev tuvākajiem latviešu māksliniekiem, Vika kā pirmo nosauc Vilhelmu Purvīti. Purvīša darbi mākslinieci uzrunā, jo bērnībā viņa daudz laika pavadījusi, vērojot dabu, un arī tagad viņu aizrauj ainavu fotogrāfija. No latviešu fotomākslinieku darbiem Vikai vistuvākās ir Intas Rukas fotogrāfijas, kurās atklājas cilvēki un viņu jūtu pasaule. Kā trešo iedvesmojošo personību latviešu mākslā Eksta min mākslinieku un "Purvīša balvas" laureātu Kristapu Ģelzi.
Vika gadu pavadījusi, studējot fotogrāfiju EFTI skolā Madridē. Spānijā pavadītais laiks devis viņai pavisam citādāku pasaules redzējumu, ļāvis tuvāk iepazīt daudzveidīgas maģiskā reālisma un feminisma izpausmes mākslā. Tai pat laikā tas iedrošinājis citādāk paskatīties uz savas valsts kultūru. Darbs ar blondo Natašas tēlu, kuru Eksta iemieso "Тучи как люди" video, sācies tieši Spānijā. Viku iedvesmojuši tur populārie iepazīšanās portāli, kuros tiek piedāvāta iespēja atrast "feminisma nesamaitātas" sievas no Austrumeiropas.
Natašas tēla veidošana pabeigta Mikelandželo Pistoletto fonda mākslinieku rezidencē Itālijā, kur māksliniece strādājusi ar savu fotogrāfiju arhīvu. "Man ir ļoti daudz vīriešu portretu, tādu diezgan brutālu, un es tos liku kopā grāmatiņā. Portretus un skaistas ainavas. Tad es domāju – kā prezentēt kultūru, no kuras es nāku? Es sapratu, ka ir trīs lietas – ir skaistās ainavas, brutālie vīrieši un tad šāds "unspoiled by feminism" radījums," skaidro Vika.
"Būt nominētai "Purvīša balvai" man nozīmē, ka kāds uztver nopietni to, ko es daru, un man par to ir ļoti liels prieks," māksliniece stāsta. Viņu priecē, ka trīs no pieciem otrajā ceturksnī nominētajiem māksliniekiem ir no jauno mākslinieku vidus, un viņa no Purvīša balvas ekspertu komandas arī turpmākajās nominācijās sagaida pārsteigumus.
"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.