Ar stāstījumu par fotogrāfi Zentu Dzividzinskas (1944–2011) turpinām sēriju "Viena fotogrāfa stāsts", kas tapusi sadarbojoties Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un advokātu birojam "Ellex Kļaviņš", kas 2017. gadā tika uzsākts kā iniciatīva "Vienas gleznas stāsts" un nu ieguvis paplašinājumu.
21. gadsimtā interese par padomju laika dokumentālo fotogrāfiju rosināja pievērsties fotogrāfu arhīviem un publicēt vai izstādīt 60. un 70. gados radītus attēlus, kuri 90. gados ieguva jaunu nozīmi un vērtību. Piemēram, mākslinieces un fotogrāfes Zentas Dzividzinskas pirmā personālizstāde notika tikai 1999. gadā, lai arī grupu izstādēs viņa bija piedalījusies kopš 60. gadiem.
Fotomāksliniece bija profesionāla dizaingrafiķe, strādāja kombinātā "Māksla". Fotografēja portretus, pantomīmas uzvedumus, sadzīves ainas. Viņa bija viena no pavisam nedaudzajām fotogrāfēm sievietēm, kas bija saistītas ar fotoklubu "Rīga". Zīmīgi, ka viņa bija arī viena no dažām savas paaudzes fotogrāfēm, kura bija profesionāla māksliniece – Dzividzinska 1966. gadā bija beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, kur Gunārs Binde bija sācis pasniegt fotogrāfiju. Tolaik vairumam citu kluba biedru formālas mākslas izglītības nebija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
