No 13. decembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" ir skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā izstāde "Nenorunātās tikšanās". Apvienojot vēsturisko izpēti un mūsdienu mākslinieku darbus, tiek pētītas attiecības starp zinātnisko fantastiku, mākslu un sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Izstādes norises laikā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar "Delfi" piedāvā sarunas ar vairākiem izstādes dalībniekiem, sniedzot iespēju vairāk uzzināt par izstādē aplūkojamajiem darbiem, kā arī iepazīt tuvāk pašus māksliniekus un viņu pārdomas par zinātniskās fantastikas klātesamību mūsdienu kultūrā un politikā.
Vladislavs Šapovalovs ir Milānā rezidējošs krievu izcelsmes mākslinieks, kura intelektuāli un politiski uzlādētie projekti rada savdabīgas laika mašīnas simulācijas. Savulaik mākslinieks bija kreisi noskaņotās mākslinieku grupas "Radek" dalībnieks – tās galvenais izteiksmes veids bija performances. Šapovalovs izmanto arhīvus, artefaktus un dažādu izstāžu vēstures liecības kā savu mākslas darbu galveno avotu un izejmateriālu, kurus montējot noteiktās kombinācijās ir iespējams mainīt skatītāja redzējumu par pagātni, tagadni un nākotni. Izstādē ir skatāmas trīs šādu attēlu kombinācijas – PSRS satelīta uzņemtais melnbaltais Zemes attēls un divas paša mākslinieka veidotas krāsainas fotogrāfijas, kurās redzams Mēness globuss un vecs filmu projektors. Tie ir darbi no mākslinieka ilgtermiņa projekta "Tēlu diplomātija" (2015–patlaban), par kura avotu kalpo Itālijas–Krievijas asociācijā Milānā uzietais bagātīgais foto un filmu arhīvs.
Jūs esat uzaicināts piedalīties izstādē, kas ir veltīta zinātniskajai fantastikai. Žanra lielais uzplaukuma laiks, nenoliedzami, bija pagājušā gadsimta vidus, kad norisinājās Krievijas un ASV kosmosa iekarošanas sacensības. Tagad bieži šis žanrs tiek izmantots, lai runātu par cilvēku izraisīto klimata krīzi vai cita rakstura katastrofām. Kā jūs pats definētu, kas ir zinātniskā fantastika un kā tā parādās jūsu radošajā praksē?