Māksla tīmeklī mājās sēdētājiem. Desmit pašmāju 'Instagram' konti, kam vērts piesekot  (10)

Kristians Brekte tiek dēvēts par vienu no provokatīvākajiem pašmāju māksliniekiem. Viņu aizrauj sabiedrības tumšā puse, savos darbos Brekte attēlo nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzienus. Mākslinieka darbos ir rodamas atsauces uz gotikas un blekmetāla subkultūrām, reliģiju, mākslas vēsturi un popkultūru.

Viņš ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozari, šobrīd ir akadēmijas pasniedzējs. Iepriekš ticis izvirzīts "Purvīša balvai", kā arī ieguvis titulu "Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem" starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē "Art Vilnius' 12".

Andris Vītoliņš ir latviešu gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs. Mākslinieks savos darbos izmanto spilgtas krāsas. Viņa darbi ļauj sekot līdzi urbanizācijas un ainavas pārtapšanas procesam, gleznās pārsvarā ir attēlotas rūpnīcas, hidroelektrostacijas, tilti, kā arī senāku laiku sabiedriskais transports, romantizējot Padomju industrializācijas mantojumu. Vītoliņa darbi ir sastopami gan pašmāju, gan ārzemju kolekcijās.

Andris Vītoliņš 2004. gadā saņēmis žurnāla "Latvijas Arhitektūra" gada balvu par labāko debiju.

Gints Gabrāns ir latviešu mākslinieks, viņa radošo darbību raksturo interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbību. Gabrāns ir izveidojis aplikāciju un mākslas projektu vienlaicīgi "SAN", kas piedāvā papildinātās realitātes iespēju. Aplikācijā ir iespēja ieraudzīt milzu telpiskus objektus pilsētvidē vai arī lauku teritorijā.

Izveidotā lietotne "SAN" tika radīta, izmantojot pilnīgi jaunu un pasaulē unikālu risinājumu, kas ļauj veidot GPS bāzētas lielizmēra virtuālas struktūras, kas redzamas viedierīcē kā papildinātās realitātes 3D objekti.

Otto Zitmanis ir pieder jaunākai latviešu gleznotāju paaudzei ar ļoti izteiktu savu personīgo māksliniecisko redzējumu. Pirmo mākslas kritiķu un profesionālu atzinumu viņš saņēma būdams vēl Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa students 2001. gadā.

2007. gadā viņa darbi tika iekļauti Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rīkotajā jauno mākslinieku izstādē "Našķu bumba" un iepirkti muzeja kolekcijā. Zitmaņa gleznas ir veidojušas albumu vāciņu noformējumus grupām "Prāta vētra" un "S.I.L.S.".

Arnis Balčus ir latviešu foto un videomāksinieks. Fotogrāfs ir studējis Vestminsteras universitātē Londonā. Viņa darbi ir izstādīti jau kopš 1994. gada Rīgā, Londonā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Oslo un daudzviet citur.

Fotogrāfijā sevi pieteicis ir jau kopš 90. gadu beigām ar pašportretiem, starptautisku atzinību ieguva ar intīmajiem un bieži vien provokatīvajiem momentuzņēmumiem. Vairāk nekā desmit gadus viņā pēta Latvijas identitāti, gan dokumentējot šodienas Latviju, gan pievēršoties padomju mantojuma tēmai, latviešu – krievu attiecībām un nacionālismam.

2017. gadā Alise Careva vēra vaļā durvis savai mākslas galerijai Vecrīgā, kurā eksponējusi Baltijas, Ziemeļvalstu un Austrumeiropas mākslinieku darbus.

Galerijas īpašniece ir studējusi arhitektūru Sentmārtina koledžā Londonā, strādājusi Berlīnē, kā arī izveidojusi maģistrantūras darbu "Sotheby's" mākslas institūta izsoļu namā.

Alises profilā var uzzināt par notikumiem viņas mākslas galerijā, apskatīt dažus no eksponētajiem darbiem.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs apmeklētājiem atvērts kopš 1989. gada 6. jūlija. Muzeja krājumu veido septiņas kolekcijas: tekstilmākslas, keramikas, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas un dizaina kolekcija. Tā ekspozīcija atspoguļo Latvijas vadošo dekoratīvās mākslas un dizaina mākslinieku daiļradi, kā arī iepazīstina ar dizainā un dekoratīvajā mākslā dominējošiem virzieniem un stiliem laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.

Muzeja ekspozīcija izvietota bijušajā Svētā Jura baznīcā, kas ir senākā saglabājusies mūra ēka Rīgā – savās baltā dolomīta sienās tā glabā visu pilsētas 800 gadu garo vēsturi.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā glabājas galvenokārt Latvijas mākslinieku radītie dekoratīvās mākslas un dizaina darbi. Var aplūkot, piemēram, plašāko Latvijas modernisma aizsācēju porcelāna darbu kolekciju, stikla mākslas kolekciju ar dažādām materiālu savienojumu iespējām, jaunāko dizaina kolekciju ar vairāk nekā 100 priekšmetiem un vēl daudzus citus darbus.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 tūkstoši Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no iespaidīgākajām historisma stila celtnēm Rīgas bulvāru lokā.

Ēkas vestibilā un kāpņu margu rotājumā izmantoti jūgendstila elementi. Augšstāva vestibilu grezno ievērojamā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša un Igaunijas mākslas klasiķa Gerharda fon Rozena seši pusapļa dekoratīvie gleznojumi. Neilgi pēc atklāšanas 2016. gada maijā, atjaunotajam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam tika piešķirta Latvijas Arhitektūras Lielā gada balva.

Savā "Instagram" kontā muzejs regulāri informē par aktuālajām izstādēm, kā arī par tā krājumu.

Laikmetīgās mākslas centrs "Kim?" ir dibināts 2009. gadā. Apmeklētājiem tiek piedāvāts regulārs un plašs aktivitāšu klāsts. Ir iespējams apmeklēt izstādes, lekcijas, diskusijas un dažādu citu formātu notikumus, kas runā un aicina diskutēt par nesenākajām mākslas tendencēm, mākslas teoriju, sociālajiem jautājumiem un mākslas lomu tajos.

Mākslas centra "Kim?" pilnais nosaukums ir - kas ir māksla?. Tas turpina nemitīgi jautāt, ko mūsdienās nozīmē būt kultūras aģentam un darboties plašajā laikmetīgās mākslas ainavā, kā izrādīt mākslu un runāt par to, kā māksla darbojas dažādos kontekstos – vietējās un globālās ekonomikās, tradīcijās, kultūrās un subkultūrās, laikā starp identitāšu izzušanu un atkalrašanos.
Kopš 2009. gada mākslas centrā ir organizētas vairāk nekā 150 latviešu un ārvalstu mākslinieku izstādes.

"Purvīša balva" tiek piešķirta reizi divos gados par izcilu darbu kādam Latvijas māksliniekam vai mākslinieku grupai. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis augstāko ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas vērtējumu. "Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā.

Balva ir nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872-1945) vārdā, kurš bijis ievērojams sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs, viņš ir ticis novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī.

Profilā ir apkopoti aktuālākie mākslas notikumi Latvijā.