Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas, kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību gan lokālā, gan globālā kontekstā. 1984. gadā Juris Soikans rakstīja: "(..) esmu kļuvis par trīs kultūru cilvēku – latviešu, krievu un vācu. Nedomāju, ka man tas būtu nācis par sliktu. Gluži otrādi – uzskatu to par sava veida garīgu bagātinājumu, jo man ir nevis viens vai divi, bet nu jau trīs kultūras dālderi! Un es neesmu vienīgais, kas jau Latvijā piedzimis un uzaudzis divu kultūru garīgā pasaulē."
Juris Soikans ir dzimis un audzis Ludzā, mācījies Rēzeknē un Rīgā, bet Otrā pasaules kara notikumu iespaidā nonāca trimdā, pēc kara uzsākot dzīvi Dortmundē, Vācijā, kur arī aizritēja lielākā daļa viņa radošās biogrāfijas. 1990. gadā viņš atgriezās Latvijā. Savā radošajā praksē viņš pievērsās glezniecībai, grafikai, grāmatu ilustrēšanai, rakstījis dzeju, kā arī muzicējis, izteiksmes formām kulminējot neordināros radošos meklējumos un atradumos. Būtiska viņa radošā mantojuma daļa ir sarakstītās esejas, mākslas kritikas un teorētiskie pārspriedumi. Bez tā izstrādāta arī kibernētiskās estētikas teorija kā modernās mākslas pedagoģijas metode, ko Soikans pielietoja arī savā pedagoga praksē. Sākot ar 1972. gadu, Soikans glezniecībā attīsta ideju par "Maģisko reālismu", konceptualizējot to formas, krāsas un dinamikas aspektu ietvarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
