Īpaši klātienes izsolei atlasītas deviņas grāmatas, tostarp izsolē izlikta 1699. gada Georga Manceļa "Ilgi gaidītā latviešu sprediķa grāmata", kuras sākumcena ir 1450 eiro, kā arī Gotharda Frīdriha Stendera 1789. gada "Latviešu leksikons 2.daļās", kura sākumcena ir 490 eiro.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte atklāja, ka muzeja krājumos abi darbi ir pārstāvēti, tomēr kādu citu muzeju šīs grāmatas varētu ieinteresēt. Tāpat viņa norādīja, ka spriežot pēc izsoles tīmekļa vietnē pieejamajiem attēliem, Manceļa grāmata izskatās restaurēta un labā stāvoklī.
Kultūras ministrijas (KM) Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītājas vietniece Daina Ratniece aģentūrai LETA skaidroja, ka ir vairāki varianti, kādos muzeji var papildināt savu krājumu, tostarp piedaloties izsolēs.
Ir muzeji - valsts, pašvaldību, privātie –, kuri iegādājas priekšmetus, tostarp izsolēs. Piemēram, Rundāles pils muzejs, kas priekšmetus pērk no pašu ieņēmumiem, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs priekšmetus pērk no valsts budžeta līdzekļiem un pašu ieņēmumiem, savukārt Jūrmalas pilsētas muzejs par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem.
Tāpat KM muzeji piedalās konkursā uz valsts budžeta līdzekļiem, kas ik gadu tiek paredzēti KM budžeta programmā "Kultūras mantojums" un paredzētie finanšu līdzekļi tiek sadalīti atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam "Radošā Latvija", lai nodrošinātu efektīvu muzeju nozares stratēģisko mērķu īstenošanu un finanšu līdzekļu izlietojumu KM pakļautībā esošajos muzejos.
Pēc Ratnieces paustā, programma nodrošina muzeju atbalstam paredzēto finanšu līdzekļu sadali muzeju darbībai Nacionālā muzeju krājuma papildināšanai ar unikālu, muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai atbilstošu muzejisko priekšmetu iepirkumiem, kā arī Nacionālā muzeju krājuma izpētei un pētniecības rezultātu pieejamības nodrošināšanai ar ekspozīciju, izglītojošo programmu, publikāciju un citu muzeja pētnieciskā darba rezultātu.
Tāpat arī Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) organizē projektu konkursu mērķprogrammā "Muzeju nozares attīstības programma". Tomēr šajā mērķprogrammā nedrīkst piedalīties KM muzeji.
Ratniece skaidroja, ka šīs mērķprogrammas mērķis ir sekmēt muzeju nozares attīstību, lai veicinātu nozares konkurētspēju, paplašinot Nacionālā muzeju krājuma bagātināšanas, izpētes un izmantošanas iespējas atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām.
Šī mērķa realizēšanai tiek finansēti projekti, kas paredz sekmēt Nacionālā muzeju krājuma izpēti un nodrošināt izpētes rezultātu pieejamību plašai mērķauditorijai ar ekspozīciju, izglītojošu programmu, publikāciju un citu muzeja pētnieciskā darba rezultātu starpniecību, kā arī, kas papildina Nacionālo muzeju krājumu ar unikāliem muzejiskiem priekšmetiem.
Kā ziņots, 8. februārī, mākslas galerijas "Jēkabs" telpās norisināsies 64. mākslas darbu izsole, kurā tiks piedāvātas 207 lotes – vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku gleznas, grafikas, plakāti, lietišķās mākslas priekšmeti un grāmatas.
Glezniecības tehniku izsolē pārstāv tādi izcili mākslinieki kā Jānis Pauļuks, Rūdolfs Pinnis, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane, Kārlis Rozens, Leo Svemps, Edvards Grūbe un citi.
Izsoles organizatori īpaši izcēla Jāņa Pauļuka 1977. gada gleznu "Krustojumu ritmi", kurā atspoguļojas māksliniekam raksturīgā dinamika un krāsu palete. Pauļuka daiļradē šāda formāta darbi parasti tika veikti pēc pasūtījuma, nonāca privātajās vai valsts institūciju kolekcijās un šobrīd pārsvarā atrodami muzeju krājumos, kas šo gleznu padara par retumu mākslas tirgū. Glezna ir bijusi eksponēta vairākās izstādēs Rīgā un Maskavā, kā arī ir reproducēta.
Izsoles piedāvājumā ir arī Džemmas Skulmes figurālā eļļas glezna "Sieviete zilā". Tā pārstāv mākslinieces 1990. gadu beigu - 2000. gadu sākuma daiļradi. Gleznas motīvā redzamas atsauces uz mākslinieces 1960. gadu daiļrades posmu, kurā sievietes tēls tika atainots no ikonu glezniecības aizgūtā manierē, uz koka dēlīša, papildinot to ar zelta krāsas elementiem.
Izsolē būs pieejamas arī Neles Zirnītes, Ivara un Helēnas Heinrihsonu, Māra Bišofa un citu autoru grafikas. Māris Bišofs ir mākslinieks un ilustrators, kurš strādājis ne tikai Latvijā, bet arī Izraēlā, Francijā, ASV un citviet. Viņa zīmējumi publicēti daudzos pasaulē zināmos laikrakstos un žurnālos. Viņa mākslas darbi tirgū esot ārkārtīgs retums, uzsvēra galerijas pārstāvji.
Februāra izsoles piedāvājumā ir arī divas Bišofa septiņdesmitajos gados sietspiedes tehnikā drukātas grafikas - "Mr. Buffalo Bill" un "Mākslas izstāde", kurās atklājas māksliniekam raksturīgais sociālpolitiskais komentārs.
Lietišķās mākslas priekšmetu piedāvājumā galerijas pārstāvji izcēla plašo Iļģuciema stikla fabrikas trauku klāstu. Izsolē būs pieejamas kopumā 27 lotes – gan trauku komplekti, gan atsevišķi dažādās stikla apstrādes tehnikās tapuši trauki.
Februāra izsoles izstāde ir aplūkojama no 31. janvāra līdz 8. februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
