Brīvdienu izstāžu ceļvedis pa Latviju

Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacija Dubulti
Līdz 17. maijam

Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku” norisinās paralēli Džemmas Skulmes glezniecībai veltītam projektam Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā “Džemma Skulme. Viņas glezniecība”. Sagaidījusi savu deviņdesmito dzimšanas dienu, Džemma Skulme (1925–2019) turpināja strādāt – laikā no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību. Unikāla ir iespēja aplūkot gleznu aizmugurēs rakstīto tekstu. Mākslas stacijas otrā stāva galerijā būs iespēja skatīt mākslinieces darbu oriģinālus. 3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūras. Šie faili ir saglabājušies un Mākslas stacijas Dubulti izstādē skatāmi pirmo reizi plašākai publikai.

Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Darba laiks:
P.-Sv.: 9-18:30

Jāņa Maļecka izstāde “Dienasgrāmata”
Jaunās gleznotājas Envijas izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”
Jūrmalas pilsētas muzejs
Līdz 29. martam

Jāņa Maļecka gleznas iedalāmas vairākās tematiskās grupās, kuras ir neatkarīgas no stilistiskās tendences vai tehniskiem paņēmieniem. Izstādē “Dienasgrāmata” redzamas dabas noskaņās tapušas impresijas – Pieneņpūkas, Lauks, Saulespuķe. Citās gleznās saskatāmas gan romantiskas kamermūzikas sarunas, gan simfonisks varenums – Arfiste, Palags, Vokalīze eņģelim. Vēl citas gleznas pauž cilvēku attiecību smalkās nianses – Pāna vilinājums, Triste. Tieši iedvesmas avoti un to radītās sajūtas ļauj darbus grupēt un izvīt tematiskas līnijas pat caur darbiem, kas tapuši ar desmit gadu starpību.

Savukārt fonda “Mākslai vajag telpu” projektu vadītāja Lāsma Goba par Envijas mākslu saka: “Envija (1990) ir māksliniece, kas darbojas glezniecībā un instalācijā un izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” ir pirmā nozīmīgā personālizstāde mākslinieces karjerā. Izvēlētais izstādes nosaukums ir atsauce uz delīriju, kad māksliniece uztaustīja dievišķu atklāsmi par utopisku sabiedrību, kurā sabiedrības locekļi izjustu viens otru līdz kaulam. Taču Envijas laicīgā pieredze rāda, ka, lai tiktu līdz kaulam, ir jānoplēš visa āda. Tas būtu nelikumīgi un amorāli, līdz ar to māksliniece ļaujas utopiskajai vīzijai un rada pārlaicīgu vidi, kurā līdzās viņai eksistē labākie draugi, mīļākie, satiktie dzērāji, kaķi un pseidopoēzija.

Tirgoņu iela 29, Majori
T.,C.,Pk.,S.,Sv.: 10-17
P.,O.: -

Marutas Raudes izstāde “Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu nams
Līdz 21. martam

Izstāde “Laimes akmentiņi” veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm “…un tad viņi izgāja pie upes…”, “Perfect place for you”, “Pirmā diena jeb Pirmdiena”, “Četras nāras sarkanā jūrā”, “Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē būs skatāma 1999. gadā radītā instalācija “Galds ieaudzis zālē”, kura pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē. Par izstādes nosaukuma “Laimes akmentiņi” rašanos stāsta Marutas vīrs Alfs Raudis: “Kad bija pie jūras, Maruta vienmēr meklēja laimes akmentiņus, gan Jūrkalnē, gan Rodosā, gan Antibēs un Mersinā. Piemēram, Turcijā akmentiņš ar caurumiņu asociējas ar vieglprātīgu meiteni. Tad Maruta sāka gatavot pati savus laimes akmentiņus – no porcelāna. Un gatavoja tos visu laiku. Tikai izstāde nav bijusi. Laimes akmentiņi...”

Muižas iela 6, Bulduri, Jūrmala
Darba laiks:
O.: 12-19
T.: 12-17
C.: 10-17
Pk.: 12-17
S.: 10-16
Sv., P.: -

LMA Grafikas mākslas apakšnozares pasniedzēju un studentu izstāde “13”
Kuldīgas Mākslas nams
Līdz 1. martam

Kuldīgas Mākslinieku rezidence 2020. gada izstāžu sezonu iesākusi ar izstādi, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Līdz 1. martam Kuldīgas Mākslas namā skatāma LMA Grafikas mākslas apakšnozares pasniedzēju un studentu izstāde “13”. Izstādes mērķis ir sniegt iespēju Kuldīgas novada iedzīvotājiem un viesiem iepazīties ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas mākslas pasniedzēju un studentu darbiem. Izstādē skatāmi studentu darbi, kas radīti mācību uzdevumu ietvaros, uzskatāmi ļaujot redzēt, mācību procesā iegūtās zināšanas un prasmes. Darbi izstrādāti dažādās grafikas tehnikās un sniedz ieskatu nodaļas daudzpusībā, tā arī katra jaunā mākslinieka profesionālā varējumā. Pasniedzēji, kas apliecinājuši sevi jau iepriekš un ir atpazīstami mākslinieki, izstādē eksponē darbus, kuri pauž viņu individuālo māksliniecisko redzējumu un laikā gaitā pilnveidoto tehnisko meistarību.

Izstādē “13” skatāmi vairāk nekā sešdesmit darbi, kurus radījuši studenti, Krista Namniece, Elīna Krima, Ivita Brūdere, Dina Danosa, Svens Neilands, Līva Ozola, Patrīcija Māra Vilsone, Katrīna Eihe, Evija Pintāne, Elza Matvaja, Guna Poga, Dagne Devjatņikova, Karīna Putra, kā arī pasniedzēji, Sabīne Ābele, Rūta Briede, Miķelis Fišers, Reinis Gailītis, Kristaps Ģelzis, Vita Lēnerte, Paulis Liepa, Juris Petraškevičs, Lāsma Pujāte, Guntars Sietiņš, Anatolijs Šandurovs, Valdis Villerušs un Anna Zvaigzne.

1905.gada iela 6, Kuldīga
Darba laiks:
O.: 11-16
T.: 10-16
C.: 12-18
P.,S.: 10-16
Sv.: 12-15

Izstāde “Otrā pasaules kara mode 1938-1945”
Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"
Līdz 1. martam

Vēl tikai šajā nedēļas nogalē Liepājā skatāma izstāde "Otrā pasaules kara mode 1938–1945", kurā aplūkojama arī Ādolfa Hitlera sievas Evas Braunas kleita, kas kā kara trofeja, mērojot gana garu un līkumotu ceļu, nonākusi modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijā.

Klāva Ukstiņa iela 7/9, Liepāja
Darba laiks:
S.,Sv.: 10-18

Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu un studentu izstāde
“Tēlniecība. Keramika. Stikls.”
Liepājas muzejs
Līdz 29. martam

Izstādē ar darbiem, kas ir veidoti šī studiju gada laikā, piedalīsies pazīstami mākslinieki - stikla mākslinieces Inguna Audere, Vineta Groza, Sandra Utāne, Inita Ēmane, Ilze Dūdiņa un Agnese Gedule; keramiķi Dainis Lesiņš, Dainis Pundurs, Ainārs Rimicāns, Līga Skariņa, Ženija Loginova un Anna Rubene–Zīdere. Tēlniecības ekspozīcijas daļu veidos Bruno Strautiņa, Gļeba Panteļejeva, Aigara Bikšes, Kārļa Alaiņa, Olgas Šilovas un Valta Barkāna darbi.

Izstādē piedalās arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Roberts Bāliņš, Krišjānis Beļavskis, Agrita Cimermane, Toms Cīrulis, Anna Enikova, Gatis Erdmanis, Lauris Krauze, Simona Ķīvīte, Oto Holgers Ozoliņš, Evita Valdmane, Ance Vilnīte.
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Darba laiks:
T.-Sv.: 10-18
P.,O.: -

Vlada Kuļkova izstāde “Litota”
Liepājas muzejs
Līdz 15. martam

Izstādē skatāmi Liepājā dzimušā Sanktpēterburgas mākslinieka Vlada Kuļkova gan nesen tapuši darbi, gan arī gleznas, kas nākušas no mākslas kolekcionāra un mecenāta Raivja Zabja privātkolekcijas. Vlada Kuļkova glezniecība ir dziļi psiholoģiska, emocionāla, bieži spontāna. Mākslinieks jau salīdzinoši ilgu laiku ir pievērsies abstraktā ekspresionisma glezniecībai. Autora mākslinieciskā tehnika atgādina “automātiski rakstītu vēstuli”, kad mākslinieks savā zemapziņā notiekošo ataino ar minimāliem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, aiz tiem slēpjot dziļākas domas. Tieši šajā kontekstā ir izvēlēts projekta nosaukums. “Litota” ir literatūrzinātnes jēdziens, kas pauž īpašības vai nozīmes samazinājumu.

Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Darba laiks:
T.-Sv.: 10-18
P.,O.: -

Birutas Delles personālizstāde “Daba skatās uz mums”
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Līdz 8. martam

Izstādē iekļauti pēdējo gadu darbi, tai skaitā plašākai auditorijai līdz šim neredzētas gleznas. Ekspozīcija papildināta ar režisores Dailas Rotbahas dokumentālo filmu “Biruta Delle” (1986) un kodolīgiem citātiem no gleznotājas autobiogrāfijas “Mans ceļš” (2007), kas sniedz ieskatu viņas personībā, attieksmē pret gleznošanu un dzīvi kopumā. Kaut savulaik bijusi starp padomiskās sistēmas ignorētājiem un sava ceļa gājējiem, gleznotāja Biruta Delle neapšaubāmi ir klasiķe un vecmeistare, un, runājot par viņas izpausmēm glezniecībā, būtiski izcelt viņas absolūto krāsu izjūtu un galveno motīvu mākslinieces daiļradē – dabas ainavas. “No dabas nāk milzīgs maigums un intimitāte [..] Iedziļināšanās dabā ir kā īpaša pasaule. Tam esmu veltījusi savu mūžu,” stāsta Biruta Delle.

Brīvības iela 36, Ogre
Darba laiks:
O.-Pk.: 10-17
S.,Sv.: 12-16
P.: -

Latvijas ilustratoru darbu izstāde “Atrasts grāmatā”
Cēsu Izstāžu nams
Līdz 8. martam

Izstāde ir nebijusi ilustrāciju parāde, kurā pārstāvēti Baltvilka balvas nominanti un laureāti – spožākie dažādu paaudžu latviešu ilustratori: Anita Paegle, Juris Petraškevičs, Agija Staka, Rūta Briede, Aleksejs Naumovs, Gundega Muzikante, Anna Vaivare, Elīna Brasliņa, Gita Treice, Anete Melece, Jānis Blanks, Kristians Brekte, Ieva Jurjāne, Guntars Sietiņš, Ilze Dambe, Irīna Vorkale, Indra Sproģe, Signe Ērmane, Vivianna Maria Staņislavska un Arta Ozola–Jaunarāja. Latvijā līdz šim nav bijusi skatāma izstāde, kas parādītu mūsdienu latviešu ilustrācijas kopainu, tendences un māksliniecisko rokrakstu daudzveidību.
Pils laukums 3
Darba laiks:
O.-S.: 10-17
Sv.: 10-16
P.: -

Edgara Folka grāmatu ilustrāciju izstāde “Divdesmit”
Cēsu Izstāžu nams
Līdz 8. martam

Cēsniekiem un pilsētas viesiem ir dota unikāla iespēja skatīt mākslinieka Edgara Folka darbus vienuviet. Mākslinieks darbojas glezniecībā, plakātu mākslā, lietišķajā grafikā un ir pazīstams kā lielisks grāmatu ilustrators. Viņa grāmatu ilustrācijas ir ar vissmalkāko otiņu veidoti nelieli darbietilpīgi gleznojumi, tie ir detalizēti un izkopti līdz pilnībai. Tik uzmanīgi kā neviens viņš ielūkojas dabā – mežos, pļavās, ūdeņos, augu un dzīvnieku pasaulē. Viņa darbu motīvu gleznojumos vispievilcīgākais ir tieši nedabiskais un sirreālais. Smalki izzīmētās detaļas ņirb gar acīm, bet attēlotie varoņi raugās tieši skatītājā. Edgars Folks ilustrējis vairāk nekā 100 grāmatu kā bērniem, tā pieaugušajiem.

Pils laukums 3
Darba laiks:
O.-S.: 10-17
Sv.: 10-16
P.: -

Irinas Vorkales izstāde “Apburtais pilskalns”
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Semināru zāle
Līdz 8. martam

Irinas Vorkales darbu tēma – sievišķīgā pasaule. Gleznošanas process ir mākslinieces meditācija, kurā viņa meklē harmoniju. Darbi izstādē “Apburtais pilskalns” ir no latviešu tautas pasaku krājuma – teiksmaini zīmējumi košās krāsās – ķēniņa dēls kā cūkgans, bārenīte tornī u. C. Darbības lauks Irinai Vorkalei ir plašs – glezniecība, porcelāna apgleznošana, grāmatu ilustrācijas (ap 15 grāmatām), pedagoģija un dekorācijas kino nozarē. Sarīkojusi 10 pesonālizstādes.

Pils laukums 9
Darba laiks:
O.-S.: 10-17
Sv.: 10-16
P.: -

Jauno mākslinieku izstāde “Rezonanse”
Cēsu koncertzāles mākslas galerija
Līdz 12. aprīlim

Jauno desmitgadi koncertzāles “Cēsis” mākslas galerija uzsāk ar piecu autoru kopizstādi, kur piedalās jaunie mākslinieki - Agate Bernāne, Madara Kvēpa, Jānis Šneiders, Gita Sprince un Kristīne Upīte. Izstādei dots ietilpīgs un daudznozīmīgs nosaukums “Rezonanse”, kas sevī ietver skaņu viļņu kustības vai svārstības jēdzienu. Svārstības, ko nosaka iekšējie spēki, sauc par brīvām svārstībām, svārstības, kas norisinās mainīgu ārējo spēku iedarbībā, sauc par uzspiestām svārstībām. Jebkurš ieraudzītais vizuālais attēls, gluži kā skaņu viļņi, rezonē uz skatītāja sajūtām, emocijām un iztēli. Izstāde piedāvā ieskatīties atšķirīgās glezniecības praksēs.

Raunas iela 12-1, Cēsis
Darba laiks:
P.-Sv.: 12-18
(Pasākumu norises dienās līdz pasākuma beigām)

Pētera Postaža izstāde “Gleznošana ir mans mūžs”
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Līdz 28. martam

Izstāde veltīta mākslinieka 80. dzimšanas dienai. “Māksla ir doma formā,” stāsta Pēteris Postažs. Plastisko formu viņš meklē un atrod visur, piemēram, kūpošas tējas garaiņos, koka zarā, bērna smieklos, sievietes kailajā mugurā, tautasdziesmā, plandošos brunčos, liesmā un upes olī. Viņa mākslu raksturo tematiska daudzveidība. Jebkas apkārtējā pasaulē – gan redzamajā, gan sajūtu līmenī esošajā – ir iemesls gleznas tapšanai. Forma Pētera Postaža darbos ir lakoniska, stabila, dziļi ietilpīga, emocionālas nianses viņš gūst harmoniskā sadarbībā ar krāsu.

Bruņinieku iela 3, Valmiera
Darba laiks:
P.-S.: 10-17
Sv.: -

Izstāde “Juris Soikans. Maģiskais reālisms”
Latgales vēstniecība “Gors”
līdz 19. aprīlim

Latgales vēstniecībā “Gors” skatāma māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920–1995) veltīta izstāde “Maģiskais reālisms”. 12. aprīlī Ludzā dzimušais, bet ilgus gadus trimdā, Vācijā, dzīvojošais mākslinieks svinētu 100. dzimšanas dienu. Izstāde ietver Jura Soikana glezniecības darbus no viņa darbu sērijas “Maģiskais reālisms”, kā arī ļauj iepazīt mākslinieka arhīvu, izgaismojot Soikana biogrāfijas atsevišķas lappuses un viņa plašo interešu loku. Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas, kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību gan lokālā, gan globālā kontekstā.

Pils iela 4, Rēzekne
Darba laiks:
P.-Sv.: 12-18

Septiņi starptautiski mākslas projekti
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Līdz 12. aprīlim

Līdz 12. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā kā oda grafikas mākslas medijam skatāmi septiņi starptautiski mākslas projekti. Izstāde “Grafika” ir Roma Viesula (1918–1986, Lietuva) retrospekcija no Lietuvas mākslas muzeja, kas paver iespēju ielūkoties starptautiski augstu vērtēta mākslinieka veikumā, caur abstraktām un modernisma tradīcijās veidotām kompozīcijām ienesot īpašu noskaņu un demonstrējot īpašu rokrakstu šodienas skatītājam. Viņa abstraktās vīzijas slēpj smeldzošas sāpes un neviltotu emocionālu pārdzīvojumu, kurā varam atpazīt mūsdienu sarežģīto pasauli.

Līdztekus Roma Viesula izstādei Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā filigrāns un saturiski bagāts ir Marinas Kapilovas (Baltkrievija) litogrāfiju kopums un vienotā stilistikā veidotas bronzas skulptūras, kuras caurvijas izstādē “Sazaroto taku dārzā”. Nosaukums dots par godu viņas iemīļotajam rakstniekam Horhem Luisam Borhesam un vienam no viņa skaistākajiem stāstiem ar identisku virsrakstu. Pietiks ar vienu citātu, kurš paskaidros izstādes koncepciju un autores izvēli: “Romāna pārlasīšana apstiprināja šo teoriju. Jebkurā daiļdarbā personāžs, nonākot izvēles priekšā, izšķiras par vienu un atbīda malā citas iespējas. Cjū Pena samudžinātajā romānā varonis izšķiras – vienlaikus – par labu visām iespējām. Tādējādi viņš rada dažādas nākotnes, dažādus laikus, kas arī savukārt vairojas un sazarojas.”

Īpašu grafisku noti Daugavpils Marka Rotko mākslas centra jaunajā izstāžu sezonā nosaka vācu mākslinieces un režisores Karo Jostas (Vācija) projekts “Abstraktā ekspresionisma gaistošās pēdas”. Reflektējot formai un to dažādajām faktūrām, ne mazāk grafiska šajā izstāžu sezonā ir Latvijas rotu asociācijas izstāde “Zīme” un rumāņu keramiķes Delijas Maksimas izstāde “Redzamības virskārta”. “Redzamības virskārta” veidota kā rotaļīgs un pētniecisks vingrinājums par keramikas māla pārtapšanu no aseptiska, auksta materiāla par tādu, kas ir “cilvēcīgs” un silts, gluži kā cilvēka āda. Uzticēšanās procesam un neļaušanās pārliekām bažām par iznākumu ir rotaļīga pieeja, kas rosina ziņkāri un intriģē. Darbu nevainīgā, taču izsmalcinātā daba ienes keramikā dinamisku pieeju. Sirreālistiskās formas ir rotaļīgas struktūras, kas veidotas, izmantojot organisku un ģeometrisku formu sajaukumu, kurš ir vienlaikus dinamisks un neatvairāms.

Spilgtumu un grafisku līniju gleznās ienes beļģu mākslinieka Marka Renāra darbi. Abpusēji apgleznojot puscaurspīdīgus sintētiska poliestera audeklus, Marks Renārs veido laiktelpas logus, kas iegremdē mūs kontrastējošajās telpās. Tādējādi viņš rada aizraujošu “laikmetīgā vuārisma” sajūtu. Viņa liriskie gleznieciskie žesti, kas reizēm var tikt ieskrāpēti ar otu vai kompresoru, uztur meistarīgu dialogu ar ģeometriskajām telpām, kas veidotas no spriedzes un enerģijas pilnām liektām vai taisnām līnijām. Košās, metāliskās vai fluorescējošajās virsmas, kas savstarpēji mijiedarbojas, sprādzienveidīgi ieplūstot cita citā, veido tīši radītu un varenu “veselumu”.

Marka Renāra gleznas jāuztver kā gleznotāja kustību atklāšanās digitālajā laikmetā. Lineārās un nervozās kustības, kas tiek mehāniski ieskrāpētas lāsmojošās virsmās, paslēptas, un tad atsegtas, izmantojot līmlenti, veido gleznojuma kompozīciju, kas top saraustītā tempā, taču ar neaptveramu ražīgumu. Reizēm viņa audekls ir nostiepts uz alumīnija rāmja, citreiz viņš to piekarina tieši pie sienas. Mākslinieks aizvadījis 18 personālizstādes un piedalījies daudzās grupas izstādēs Beļģijā un citur.

Starptautiskajā grafikas izstādē “Cilvēks un laiks” piedalās seši mākslinieki - Evalds Mikalauskis, Ķēstutis Vasiļūns, Jūrate Rekevičūte, Rolands Rimkuns, Pēters Alliks, Egle Vertelkaite. Cilvēks un laiks ir komplicēts vienādojums, kuru var aplūkot no visdažādākajiem aspektiem, piemēram: cilvēka atrašanās laikā; katra personiskā laika sajūta; pārdomas par to, kas galu galā ir laiks. Viens no izstādes vienojošajiem elementiem ir laika nogrieznis, kurā mākslinieki atraduši savu balsi, veidojušies un auguši. Tā ir pirmsgadžetu, pirmsinterneta, pirmsglobalizācijas paaudze. Tie, kuru ikdiena bija padomju dīvainā, traumējošā realitāte, dembeļu albūmi, ražas novākšanas kolhozos, filtrētas informācijas drumslas, pēcāk mežonīgie deviņdesmitie. Paaudze, kura nesteidzīgu sarunāšanos klātienē joprojām uzskata par vērtību. Viņu domas asumu, valodas precizitāti, spēju stāstā par ikdienišķiem atgadījumiem uzburt vizuālas ainas un pasmaidīt pašiem par sevi apbrīnoju un izbaudu ikreiz.

Mihaila iela 3, Daugavpils
Darba laiks:
O.: 11-17
T.-Se.: 11-19
Sv.: 11-17
P. -