Starptautisku ievērību guvušās mākslinieču apvienības "Skuja Braden" izstādes "Samsāra" atklāšanas pasākums Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) piektdienas, 13. marta vakarā klātienē notiks šaurā lokā, bet visi interesenti tai varēs sekot līdzi tiešraidē mākslinieču "Facebook" profilā Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī jaunā koronovīrusa izraisītās saslimšanas "Covid-19" dēļ arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja durvis uz laiku būs slēgtas. Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālās mākslas muzejs līdz 14. aprīlim slēdz visu struktūrvienību durvis, tai skaitā DMDM.
Izstāde "Samsāra" arī raksturo to, kā "Skuja Braden" (Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena) izprot un arī praktizē budismu, līdz ar to sveša nav atziņa, ka vienīgais, ko var dzīvē rēķināties ir nemitīgas pārmaiņas.
Šādās noskaņās arī negaidītos jaunumus sociālajā medijā saviem sekotājiem ierakstīja Skuja, aicinot piektdienas vakarā virtuāli pacelt glāzes: "Tā ir samsāras dāvana. Pieņemsim to ar pateicību un prieku." Viņa arī pavēstīja, ka straumēšana notiks "Facebook" profilā Skuja Braden piektdien pulksten 17. Atklāšanā mākslinieces interneta tiešraidē iepazīstinās ar saviem darbiem, tiesa, zāle būs bez apmeklētājiem.
"Jebkura krīze ir jauns sākums. Tas bija pilnīgi spontāns lēmums šajā situācijā, taču mums ir svarīgi popularizēt savus vietējos māksliniekus, tāpēc mēs pagarināsim "Skuja Braden" izstādi, plānojam to rādīt arī maijā. Jo, protams, kvalitatīvi to var novērtēt tikai klātienē, mums arī nav tādu tehnisko līdzekļu, lai varētu nodrošināt profesionālu straumēšanu, taču darīsim, ko spēsim," portālam "Delfi" stāsta Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, un piebilst: par spīti visam mēs turpinām strādāt, tiksimies drīz.
Izstādei "Skuja Braden" gatavojās pēdējos trīs gadus, sākotnēji doma bija nosvinēt apvienības 20 gadu jubileju ar izstādi, kam bija iecerēts cits nosaukums – "Nokrist zemāk par grīdu". Izstādi neizdevās tik ātri sarīkot, gadadiena pagāja, un viņas saprata, ka patiesībā tas, ko viņas radījušas, ir "samsāra". Nākusi no Indijas, izpratne par samsāru ir bieži redzama Austrumu reliģijās – tā rodas no mānīgas prāta uztveres, kas rada mānīgu priekšstatu par sevi un vada mūs cauri nebeidzamiem esības cikliem iluzorajā samsāras pasaulē.
"Muzejs ļoti atbalsta jaunākās tendences un oriģinālu skatījumu mākslā, arī mūsu apmeklētāju redzesloka paplašināšanu. Mākslinieces "Skuja Braden" pieteicās muzeja organizētajā konkursā par iespēju organizēt šeit savu izstādi," stāsta izstādes koordinatore Irēna Bužinska. Muzejam "Samsāra" ir arī zināms izaicinājums, jo nekad iepriekš izstādēs nav bijuši 18+ ierobežojumi. "Samsārā" vienai no ekspozīcijām – kaisles istabai – tāds ierobežojums ir paredzēts.
Šis radošais tandēms izveidojās 1999. gadā, un no tā laika visi darbi tiek parakstīti ar abu uzvārdiem. Salikums "Skuja Braden" simbolizē citu, izdomātu personību, tādu kā bandītu vai zagli, kurš ir piesavinājis divu autoru identitāti.
"Lai gan eksistē Ingūna Skuja (1965) un arī Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden, 1968), mākslas pasaulē patiesi plaši pazīstama vienīgi "Skuja Braden". Tā burtiski atrodas trešajā stāvoklī – radīta un neradīta, īsta un neīsta, viņas esība iedarbīgi nojauc subjekta un objekta attiecības. Tas ir būtisks aspekts Ingūnas Skujas un Melisas D. Breidenas daiļradē un viņu ideju skaidrojumā," raksta izstādes veidotāji.
Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apvieno teju 300 mākslas priekšmetu no muzeju un privātajām kolekcijām, daudzi darbi arī radīti tieši šai izstādei. Ekspozīcija iedalīta astoņās tematiskajās grupās, kas, no vienas puses, ilustrē dažādus mākslas darbu tipus un paņēmienus, kā strādā Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena, no otras puses, formulē tēmas, kas ir būtiskas "Skuja Braden" daiļradē. Izstādes centrālo asi veido dzīves un nāves tēmas. "Iekāres istabā" eksponētais radīts, iedvesmojoties no japāņu "Shunga" grafikas, Sigismunda Vidberga mākslas, grieķu erotiskajām vāzēm un latviešu neķītrajām tautasdziesmām, turpinot attīstīt šo mākslas nišu. Savukārt "Altāris" ir kā svētnīca, kur atstāt ziedojumus un senču gariem aizlūgt par atbalstu.