Izstādi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veidojis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Tā būs veltīta Riharda Zariņa daudzpusīgajai radošajai darbībai, uzsverot mākslinieka unikalitāti Latvijas kultūrvides kontekstā. Viņš radījis par simboliem uzskatāmas liecības Latvijas kultūrtelpā (Latvijas ģerboni, naudaszīmes, pastmarkas, Latvju rakstus u.c.), izveidojis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un bijis tās vadītājs (1921–1936). Jaunajā valstī veidojis Latvijas Valstspapīru spiestuvi un vadījis to (1919–1933), kā arī atstājis lielu skaitu stājgrafikas darbu, kuros akcentējis nacionālromantisko tēlainību, kas ļauj iekļaut viņu 19. un 20. gadsimta mijas simbolistu lokā.
Kā raksta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Marita Bērziņa, Rihards Zariņš pamatoti tiek uzskatīts par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju, oforta tehnikas izkopēju un popularizētāju. Meistars raksturojams kā personība ar stingru stāju, ko viņa laikabiedrs un draugs Janis Rozentāls 1904. gada rakstu krājumā "Vērotājs" vērtējis šādi: "Zariņš ir viens no tiem retajiem laimīgajiem raksturiem, kuros mīt tāds sevišķs atsperes spēks, ka tos nekādi likteņa grūdieni nevar dabūt augšpēdus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
