Foto: Nacionālā dizaina pamati – LNMM atklāta Riharda Zariņa darbu izstāde  (1)

Izstādi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veidojis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, vēloties uzsvērt mākslinieka unikalitāti Latvijas kultūrvides kontekstā. Viņš radījis par simboliem uzskatāmas liecības Latvijas kultūrtelpā (Latvijas ģerboni, naudaszīmes, pastmarkas, Latvju rakstus u.c.), izveidojis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un bijis tās vadītājs (1921–1936). Jaunajā valstī veidojis Latvijas Valstspapīru spiestuvi un vadījis to (1919–1933), kā arī atstājis lielu skaitu stājgrafikas darbu, kuros akcentējis nacionālromantisko tēlainību, kas ļauj iekļaut viņu 19. un 20. gadsimta mijas simbolistu lokā.

Rihards Zariņš (1869–1939) pamatoti tiek uzskatīts par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju, oforta tehnikas izkopēju un popularizētāju. Meistars raksturojams kā personība ar stingru stāju, ko viņa laikabiedrs un draugs Janis Rozentāls 1904. gada rakstu krājumā "Vērotājs" vērtējis šādi: "Zariņš ir viens no tiem retajiem laimīgajiem raksturiem, kuros mīt tāds sevišķs atsperes spēks, ka tos nekādi likteņa grūdieni nevar dabūt augšpēdus."

Izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē sniedz ieskatu visās Riharda Zariņa radošās darbības nozarēs, aptverot meistara daiļradi vairāk nekā 40 gadu garumā. Atsevišķu ekspozīcijas sadaļu veido Riharda Zariņa vadītās Grafikas meistardarbnīcas audzēkņu veikums. Tiek eksponēti Kārļa Krauzes, Jaņa Šternberga, Marijas Induses-Mucenieces, Artura Apiņa, Pētera Upīša, Zelmas Tālbergas, Franča Banges, Artura Dubura darbi.

Izstādē skatāmi priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Tukuma muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem un vairākām privātkolekcijām. Ekspozīciju papildina Riharda Zariņa mazdēla Aivara Celmiņa no Amerikas atvestie meistara darbi, mazmazdēla Andra Briezes īpašumā esošās grafikas lapas un apjomīgā Zariņu dzimtas fotoattēlu kolekcija, kas veido meistaram veltītu dziļi personisku stāstu.