Iedvesmojoties no ziņkārības kabineta tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā, starptautiskā grupas izstāde "Wunderkammer" pievēršas kolekcionēšanas fenomenam mūsdienu mākslinieku radošajā darbībā. Izstādes ideja radusies, atsaucoties uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Ziņkārības kabineti bija neatņemama augstmaņu un aristokrātu dzīves sastāvdaļa, kuros viņi nereti uzglabāja dažādus retus vai savdabīgus priekšmetus, izstādot un izrādot tos saviem viesiem. Kolekcionēšana, ietverot sevī domu par pasauli kā dažādu stāstu, zināšanu un brīnumainu objektu apvienojošu visumu, dažādos laikos kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniekiem, dodot iespēju radīt individuālas, vizionāras un nenoliedzami skaistas mikropasaules. Izstādē "Wunderkammer" skatāmās mākslinieku kolekcijas variējas no dzīvnieku fotogrāfiju sērijām līdz pat procesuāliem performanču darbiem.
Spilgts piemērs tam, ka kolekcionēt un izstādīt apskatei var ne tikai priekšmetus, bet arī savu ikdienas pieredzi un dzīvi, ir igauņu mākslinieces Flo Kaseraru procesuālais darbs "Flo Kasearu mājas muzejs". Māksliniece savu māju ir pārvērtusi dzīvā muzejā, kurš nemitīgi tiek papildināts ar jauniem autores projektiem. Savukārt somu māksliniece Īu Susiraja (attēlā) izmanto savu ķermeni un ikdienas vidi, lai radītu performatīvas attēlu kolekcijas. Viņas darbu fokuss ir dzimumu stereotipi un sievietes tēla reprezentācija.