Atklāj Rīgas Fotogrāfijas biennāles starptautiskās grupas izstādi 'Brīnumistaba'

Iedvesmojoties no ziņkārības kabineta tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā, starptautiskā grupas izstāde "Wunderkammer" pievēršas kolekcionēšanas fenomenam mūsdienu mākslinieku radošajā darbībā. Izstādes ideja radusies, atsaucoties uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Ziņkārības kabineti bija neatņemama augstmaņu un aristokrātu dzīves sastāvdaļa, kuros viņi nereti uzglabāja dažādus retus vai savdabīgus priekšmetus, izstādot un izrādot tos saviem viesiem. Kolekcionēšana, ietverot sevī domu par pasauli kā dažādu stāstu, zināšanu un brīnumainu objektu apvienojošu visumu, dažādos laikos kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniekiem, dodot iespēju radīt individuālas, vizionāras un nenoliedzami skaistas mikropasaules. Izstādē "Wunderkammer" skatāmās mākslinieku kolekcijas variējas no dzīvnieku fotogrāfiju sērijām līdz pat procesuāliem performanču darbiem.

Spilgts piemērs tam, ka kolekcionēt un izstādīt apskatei var ne tikai priekšmetus, bet arī savu ikdienas pieredzi un dzīvi, ir igauņu mākslinieces Flo Kaseraru procesuālais darbs "Flo Kasearu mājas muzejs". Māksliniece savu māju ir pārvērtusi dzīvā muzejā, kurš nemitīgi tiek papildināts ar jauniem autores projektiem. Savukārt somu māksliniece Īu Susiraja (attēlā) izmanto savu ķermeni un ikdienas vidi, lai radītu performatīvas attēlu kolekcijas. Viņas darbu fokuss ir dzimumu stereotipi un sievietes tēla reprezentācija.

Igauņu māksliniekam Jānusam Sammam aizliegtais un sabiedrībā nepieņemtais kalpo kā iedvesmas avots. Viņa radītajā izdruku kolekcijā atspoguļojas mākslinieka interese par vēsturi, vīrieša seksualitāti, attēlu kultūras arhetipiem un privātās un publiskās telpas semantiku. Margitas Lehmusas balto suņu sēriju, kas reiz uzsākta, lai trenētu redzi un fotografēšanas prasmes, parāda kā apsēstība ar dīvainu ideju var pāraugt mākslas projektā. Savukārt lietuviešu fotogrāfa Visvaldis Morkeviča ziņkārība izpaužas viņa vēlmē veidot īpašas "suvenīru kolekcijas" jeb portretzīnus, atklājot ceļā satikto cilvēku identitāti.

Diānas Tamanes darbu pamatā ir personīgie stāsti, kas veidojas, apvienojot un kolekcionējot savu, kā arī tuvinieku ikdienas pieredzes, paradumus un atmiņas. Kaut kur perifērās redzes apgabalos ir atrodami rakstnieka un fotogrāfa Rvīna Vardes vērošanas procesā notvertie dabas brīnumi – dažādi putni un dzīvnieki, kas ir mums tepat blakus, bet kas ikdienas steigā pilsētniekiem palikuši ārpus uztveres horizonta.

Joahimam Šmitam, kurš kopš 20. gs. 80. gadiem krāj uz ielas, krāmu tirgos vai citviet atrastus attēlus, kolekcionēšana izpaužas pavisam ierastā veidā, kā konkrētu priekšmetu uzkrāšana, vēlāk rūpīgi atlasītos eksemplārus autoram ievietojot mākslas darbā. Līdzīgi darbojas arī spāņu mākslinieks Andress Galeano, kuram pieder vairāk nekā 10 000 analogo fotogrāfiju. Gadiem ilgi krājot un kombinējot līdzīgu fotoamatieru uzņēmumus, gluži kā puzles gabaliņus no atšķirīgiem komplektiem, Galeano rada visu šo anonīmo skatījumu apvienojošas metaainavas.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.