2k10702_065
Foto: F64
Savdabis – vientuļnieks, tā par gleznotāju Ausekli Baušķenieku (1910–2007) rakstījis mākslas kritiķis Jānis Borgs. Tomēr viņa savrupais un ironiskais rokraksts bija un joprojām ir mīļš daudziem skatītājiem, liekot Baušķenieku pārliecinoši saukt par vienu no populārākajiem, atpazīstamākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu māksliniekiem. Pirms 10 gadiem ar plašu retrospektīvu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un apjomīgu katalogu tika svinēta Ausekļa Baušķenieka 100. jubileja, taču šogad, 25. augustā, pieminam 110. gadadienu kopš mākslinieks nācis pasaulē.

Baušķenieks dzimis 1910. gada 25. augustā Jelgavā. 1930. gadā viņš iestājās Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, kur studēja trīs gadus, bet 1933. gadā tika uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijā. (LMA) Baušķenieks mācījās pie klasiķiem – Kārļa Miesnieka, Konrāda Ubāna, Voldemāra Tones, Ģederta Eliasa, Ludolfa Liberta, absolvējot LMA 1942. gadā ar diplomdarbu "Uz kuģa klāja".

Otrā pasaules kara notikumi aizveda mākslinieku uz Vāciju, vēlāk Nīderlandi, bet dzimtenē viņš atgriezās 1946. gadā. Strādājis dažādus ar noformēšanu un pedagoģiju saistītus darbus, Baušķenieks pie regulāras gleznošanas atgriezās vien 50. gadu vidū. Par Latvijas Mākslinieku savienības biedru gleznotājs kļuva vien 49 gadu vecumā, bet savu pirmo personālizstādi sarīkoja vēl vēlāk – 1975. gadā, esot 64 gadus vecs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit